Līdzsvars ir ekosistēmas vienmērīgs stāvoklis, kurā tās sastāvs kopumā paliek nemainīgs, neskatoties uz fizisko apstākļu, biotopa un biocenozes svārstībām. Ekosistēmas var iztraucēt no līdzsvara stāvokļa notikumi, kas ietekmē to sastāvu. Dažas izmaiņas ir dabisku procesu rezultāts, piemēram, ugunsgrēks, ko meža ekosistēmā var izraisīt zibens. Citi traucējumi ir cilvēku darbības rezultāts, piemēri – skābie nokrišņi, mežu izciršana un invazīvu sugu ieviešana. Dažādas ekosistēmas atšķirīgi reaģē uz vienu un to pašu ietekmi – viena var atveseļoties ātri, bet cita – daudz lēnāk vai nemaz.
Līdzsvarotā ekosistēmā:
- notiek visu elementu pārstrāde un atkārtota izmantošana;
- tiek izmantota saules enerģija;
- tiek uzturēta attiecība starp ražotājiem (augiem) un patērētājiem ekosistēmā – ražotāju ir visvairāk, patērētāju skaits mainās tā, ka primāro konsumentu ir visvairāk un augstākas pakāpes konsumentu – arvien mazāk;
- tiek saglabāta bioloģiskā daudzveidība.
Ekosistēmas stabilitāte ir ekosistēmas spēja saglabāt līdzsvara stāvokli. Lai ekosistēmu uzskatītu par stabilu, jābūt mehānismiem, kas palīdz tai pēc izmaiņām atgriezties sākotnējā stāvoklī.
Ekosistēmu stabilitāte ir nozīmīgs faktors ilgtspējībai. Tai ir divas sastāvdaļas: izturība un elastība. Ekosistēmas izturība raksturo tās spēju turpināt pastāvēt bez izmaiņām, ja uz to iedarbojas kādi ārēji faktori, bet ekosistēmas elastība ir spēja atgriezties līdzsvara stāvoklī pēc kādām izmaiņām.
Ekosistēmas stabilitāte – ekosistēmas spēja ilgstoši pastāvēt un atgūt līdzsvaru pēc ārējo faktoru izraisītām izmaiņām.
Ekosistēmas stabilitāti ietekmē vairāki faktori. Nozīmīgs ir traucējumu biežums un to intensitāte – cik bieži un kāda veidā tiek iztraucēts ekosistēmas līdzsvars. Ļoti nozīmīgs faktors ir sugu daudzveidība, mijiedarbība un tas, cik ātri sugas aug, cik daudz pārstāvju var radīt vienā reizē. Tāpat ļoti svarīga trofiskā sarežģītība jeb cik daudz dažādu funkciju (ražošana, patērēšana, pārstrāde) ir pārstāvētas un cik populāciju veic katru funkciju.
Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kurai piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kura ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju.
Populācijas izplatības apjoms ir robeža vai teritorija, kas noteikta ar populācijas sugu specifiskiem dzīves apstākļiem un resursiem.