Augi var augt un vairoties arī bez sēklām vai sporām. Veģetatīvā pavairošana ir process, kurā augi vairojas no to daļām, piemēram, no stumbra, saknēm un lapām. Tā ir bezdzimumvairošanās vairošanās forma, ko novēro augos. Šādi, pavairojot augus, ir iespējams iegūt ģenētiski identisku jauno augu. Dārzkopji izmanto dažādas pavairošanas metodes, piemēram, potēšanu, lai uzlabotu augus.
Vasas pārveidnes
Vasas pārveidnes ir sīpoli, bumbuļi, bumbuļsīpoli, sakneņi un stīgas, bet sakņu pārveidne ir gumi. Sīpols ir pazemes orgāns, kas sastāv no reducēta stumbra, piesaknēm, cieši kopā sakārtotām, sulīgām lapām, uzkrāj barības vielas, kā arī no pumpura. Sīpoli lielākoties veidojas viendīgļlapju klases augiem, bet var veidoties arī divdīgļlapju klases augiem. Sīpols veidojas tādiem augiem kā tulpes, hiacintes un dārza sīpols.
Vasas pārveidnes ir sīpoli, bumbuļi, bumbuļsīpoli, sakneņi un stīgas, bet sakņu pārveidne ir gumi. Sīpols ir pazemes orgāns, kas sastāv no reducēta stumbra, piesaknēm, cieši kopā sakārtotām, sulīgām lapām, uzkrāj barības vielas, kā arī no pumpura. Sīpoli lielākoties veidojas viendīgļlapju klases augiem, bet var veidoties arī divdīgļlapju klases augiem. Sīpols veidojas tādiem augiem kā tulpes, hiacintes un dārza sīpols.
Bumbulis ir pazemes vasas pārveidne, kas uzkrāj barības vielas. Bumbuļiem ir mezgli, kuros atrodas viens vai vairāki nelieli pumpuri. No katra pumpura var veidoties jauns augs. Bumbuļos ir daudz cietes. Tie raksturīgi, piemēram, kartupeļiem un ingveram.
Bumbuļsīpols ir pazemes vasas pārveidne – palielināts reducēts stumbrs, kam apkārt ir sausas lapas. Stumbrs uzkrāj barības vielas, bet lapas aizsargā stumbru. Bumbuļsīpoli raksturīgi, piemēram, gladiolām un krokusiem.
Saknenis ir pazemē augošs stumbrs. Sakneņi raksturīgi, piemēram, īrisiem un maijpuķītēm.
Stīgas ir stumbri, kas attīstās no mātes auga un aug virs zemes. Stumbram galotnē atrodas pumpurs, kurš iesakņojas augsnē. Stīgas raksturīgas, piemēram, zemenēm.
Sakņu pārveidnes
Sakņu pārveidnes ir gumi. Tiem raksturīgi sabiezinājumi, kuros uzkrājas barības vielas. Sadalot gumu, ir iespējams iegūt vairākus jaunos augus. Gumi raksturīgi, piemēram, dālijām.
Sakņu pārveidnes ir gumi. Tiem raksturīgi sabiezinājumi, kuros uzkrājas barības vielas. Sadalot gumu, ir iespējams iegūt vairākus jaunos augus. Gumi raksturīgi, piemēram, dālijām.
Meristēmas
Viens no jaunākajām veidiem ir augu pavairošana, izmantojot veidotājaudus jeb meristēmas. Tiek izmantota neliela augu audu daļa, no kuras laboratorijas apstākļos barojošā vidē atjaunojas viss auga organisms. Šī metode balstās uz augu augsto reģenerācijas spēju. Šādā veidā bieži pavairo augus, kurus citādi ir grūti pavairot, īsā laikā iespējams iegūt daudz augu, taču šī metode ir sarežģīta un dārga. Izmantojot merisistēmu metodi, pavairo, piemēram, orhidejas.
Viens no jaunākajām veidiem ir augu pavairošana, izmantojot veidotājaudus jeb meristēmas. Tiek izmantota neliela augu audu daļa, no kuras laboratorijas apstākļos barojošā vidē atjaunojas viss auga organisms. Šī metode balstās uz augu augsto reģenerācijas spēju. Šādā veidā bieži pavairo augus, kurus citādi ir grūti pavairot, īsā laikā iespējams iegūt daudz augu, taču šī metode ir sarežģīta un dārga. Izmantojot merisistēmu metodi, pavairo, piemēram, orhidejas.
Dalot mātes augu
No auga atdala jauno dzinumu ar tā sakņu sistēmu. Dalīšana ir jāveic piemērotā laikā – auga miera periodā, tos nevar dalīt ziedēšanas laikā. Šo metodi izmanto retāk, jo to var pielietot tikai atsevišķiem augiem, kuri veido dzinumu sazarojumu, piemēram, sukulenti un hostas.
No auga atdala jauno dzinumu ar tā sakņu sistēmu. Dalīšana ir jāveic piemērotā laikā – auga miera periodā, tos nevar dalīt ziedēšanas laikā. Šo metodi izmanto retāk, jo to var pielietot tikai atsevišķiem augiem, kuri veido dzinumu sazarojumu, piemēram, sukulenti un hostas.
Ar spraudeņiem
Viens no izplatītākajiem pavairošans veidiem ir izmantojot spraudeņus – augam nogriezta daļa, no kura vēlāk attīstīsies jauns augs. Šai metodei ir svarīgi veidot apstākļus, kuri nodrošina sakņu veidošanos spraudenim. Ar spraudeņiem var pavairot, piemēram, ābeles, vīnogas, begonijas.
Viens no izplatītākajiem pavairošans veidiem ir izmantojot spraudeņus – augam nogriezta daļa, no kura vēlāk attīstīsies jauns augs. Šai metodei ir svarīgi veidot apstākļus, kuri nodrošina sakņu veidošanos spraudenim. Ar spraudeņiem var pavairot, piemēram, ābeles, vīnogas, begonijas.
Ar noliekteņiem
Ja augu neizdodas pavairot, izmantojot citas metodes, to var pavairot ar noliekteņiem. Šajā gadījumā jaunais augs ir savienots ar mātes augu, līdz tam izveidojas sava sakne. Izmantojot šo metodi, iegūst salīdzinoši maz jauno augu. Ar noliekteņiem pavairo, piemēram, upenes.
Ja augu neizdodas pavairot, izmantojot citas metodes, to var pavairot ar noliekteņiem. Šajā gadījumā jaunais augs ir savienots ar mātes augu, līdz tam izveidojas sava sakne. Izmantojot šo metodi, iegūst salīdzinoši maz jauno augu. Ar noliekteņiem pavairo, piemēram, upenes.
Potēšana
Potēšana ir populāra augu pavairošanas metode – tiek savienoti divi augi, kuri saaug kopā un veido jaunu augu. Svarīgi izvēlēties divus saderīgus un pēc iespējas radnieciskākus augus. Ar potēšanu pavairo, piemēram, ābeles un citrusaugus.
Potēšana ir populāra augu pavairošanas metode – tiek savienoti divi augi, kuri saaug kopā un veido jaunu augu. Svarīgi izvēlēties divus saderīgus un pēc iespējas radnieciskākus augus. Ar potēšanu pavairo, piemēram, ābeles un citrusaugus.
