Apputeksnēšanās ir process, kura laikā sastopas auga sievišķā un vīrišķā dzimumšūna, kā rezultātā notiek abu dzimumšūnu savienošanās jeb apaugļošanās. Pēc apaugļušanās veidojas auglis.
Apputeksnēšanās veidus var iedalīt divos veidos: pašappute un svešappute.
 
YCUZD_230703_5273_augu_vairosanas_8.svg
 
Tikai dzivdzimumu ziedos var notikt pašappute, jo vienā ziedā ir gan putekšņlapas, gan auglenīca. Putekšņi no zieda putekšņlapām nonāk uz tā paša zieda drīksnas. Zirņi, kartupeļi, sojas pupas, orhidejas, saulespuķes, persiki un auzas – daži no izplatītākajiem augiem, kuros notiek pašappute.
Ja notiek svešapputes, putekšņi  no  viena  zieda  putekšņlapām  nonāk  uz  cita  zieda  drīksnas. Svešappute var notikt ne tikai starp vienas sugas augu ziediem, bet arī starp dažādiem augiem. Faktori, kuri nodrošina svešapputi: vējš, kukaiņi, ūdens, putni. Apputeksnēšanos ar vēja palīdzību var novērot, piemēram, pienenēm un zālei. Kukaiņu svešapputi var novērot, piemēram, plūmēm, zemenēm, avenēm, bumbieriem, vīnogām un tulpēm.
Gan pašapputei, gan svešapputei ir plašs pielietojums lauksaimniecības un dārzkopības nozarēs. Svešappute nodrošina plašu augu sugu klāstu, turklāt to ir vieglāk veikt kā pašapputi. Pašappute  veicina  augam  raksturīgo  pazīmju nodošanu citām paaudzēm, tāpēc veidojas stabilas kultūraugu šķirnes.