Nervu sistēma nodrošina organisma saskaņotu darbību, piemēram, atbild uz kairinājumu un nodrošina kustības. Tāpat nervu sistēmas pārziņā ir arī domāšana, atmiņa, emocijas un daudz kas cits.
Nervu sistēmu veido galvas un muguras smadzenes, kā arī galvas un muguras smadzeņu nervi. Nervu sistēmas pamatvienība ir nervu šūna jeb neirons. Nervu šūna ir veidota no dendrīta un aksona. Aplūkojot nervu šūnas attēlu, var novērot izaugumus, viens no tiem ir aksons, bet visi pārējie - dendrīti.
Nervu sistēma regulē un koordinē visu orgānu sistēmu darbību - organismu spēju reaģēt uz ārējo vidi un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.
Nervu šūnas uzbūve
Šie izaugumi nodrošina neironu savstarpēju kontaktēšanos - nervu šūnas ģenerē elektriskos impulsus, kurus pārvada un tādā veidā regulē citu orgānu darbību.
Impulss no vienas šūnas un citu var tikt pārvadīts tieši vai ar mediatoru palīdzību. Mediatori ir bioloģiski ļoti aktīvas vielas, kas sekmē impulsa pārnešanu no vienas šūnas uz otru. Šauru spraugu, kur impulsi pārslēdzās no viena neirona uz citu sauc par sinapsi.
Impulsa pārvadīšana no viena neirona uz otru
Nervu šķiedru veido aksoni un dendrīti, kurus ietver apvalks. Nervu šķiedru kūlītis sastāv no nervu šķiedrām, kuras tālāk veido nervus.
Nerva uzbūve
Nerva uzbūve nereti tiek salīdzināta ar elektrisko vadu. Nervu impulsus no vienas nervu šūnas uz otru tiek pārraidīts pa aksonu, līdzīgi kā elektriskie impulsi tiek pārnesti pa vadu. Tāpat kā elektrisko vadu, ja aksons ir sabojāts, nervu impulss netiks pārraidīts. Centrosomas centrioli nodrošina šūnu dalīšanās procesu, taču nervu šūnām šo organoīdu trūkst, kas ir iemesls tam, ka neironi nevar sadalīties. Nespēja dalīties un radīt jaunas nervu šūnas apgrūtina, piemēram, smadzeņu traumu atveseļošanos, taču bojāti nervu šūnas izaugumi spēj reģenerēties.
Atkarībā no nervu sistēmas novietojuma organismā iedala centrāno un perifēro nervu sistēmu.