Neironi ir ļoti jutīgi pret skābekļa trūkumu. No 30 līdz 180 sekundēm skābekļa trūkuma cilvēks varat zaudēt samaņu. Pēc vienas minūtes atzīmes smadzeņu šūnas sāk mirt. Pēc trim minūtēm neironi cieš no arvien plašākiem bojājumiem. Pēc piecām minūtēm šūnu bojāeja kļūst nenovēršama - skābekļa piegādes pārtraukšana smadzenēs izraisa neatgriezeniskus neiroloģiskus bojājumus.
Ir ļoti daudz un dažādi nervu sistēmas saslimšanas veidi. Izplatītas slimības ir, piemēram, epilepsija, Alcheimera slimība, Parkinsona slimība un multiplā skleroze
Epilepsija ir stāvoklis, kas ietekmē smadzenes un izraisa biežas krampju lēkmes. Epilepsija var sākties jebkurā vecumā, bet parasti sākas bērnībā vai cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem. Alcheimera slimība parasti sākas lēni un pakāpeniski pasliktinās. Tā ir cēlonis 60–70% demences gadījumu. Slimībai progresējot, simptomi var ietvert problēmas ar valodu, dezorientāciju (tostarp viegli apmaldīties), garastāvokļa svārstības, motivācijas zudumu un uzvedības problēmas. Parkinsona slimība ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izraisa neparedzētas vai nekontrolējamas kustības, piemēram, trīci, stīvumu un līdzsvara un koordinācijas grūtības. Multiplā skleroze ir stāvoklis, kas var ietekmēt galvas un muguras smadzenes, izraisot plašu iespējamo simptomu klāstu, tostarp problēmas ar redzi, roku vai kāju kustību, sajūtu vai līdzsvaru. Tas ir stāvoklis, kas dažkārt var izraisīt nopietnu invaliditāti.
Slimības var izraisīt infekcijas, kas skar nervu sistēmu, piemēram, meningīts vai encefalīts.
Meningīts ir galvas un muguras smadzenes aptverošā šķidruma un membrānu iekaisums, kas izraisa, piemēram, galvassāpes, drudzi un kakla stīvumu. Meningītu biežāk izraisa vīrusu infekcija, bet to var izraisīt arī baktērijas, parazīti un sēnītes. Daži meningīta gadījumi dažu nedēļu laikā uzlabojas bez ārstēšanas, bet citi var izraisīt nāvi un pieprasīt ārkārtas ārstēšanu ar antibiotikām. Encefalīts ir galvas smadzeņu iekaisums. To izraisa vīruss, kuru pārnēsā ērces. Ērču encefalīts ir viena no bīstamākajām vīrusinfekcijām – slimība skar centrālo nervu sistēmu, kas rada riskus paliekošiem nervu sistēmas bojājumiem un funkcionāliem traucējumiem.
Encefalīta simptomi ir līdzīgi kā gripai - sāpes ķermenī, galvassāpes un augsta temperatūra.
Epilepsija ir stāvoklis, kas ietekmē smadzenes un izraisa biežas krampju lēkmes. Epilepsija var sākties jebkurā vecumā, bet parasti sākas bērnībā vai cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem. Alcheimera slimība parasti sākas lēni un pakāpeniski pasliktinās. Tā ir cēlonis 60–70% demences gadījumu. Slimībai progresējot, simptomi var ietvert problēmas ar valodu, dezorientāciju (tostarp viegli apmaldīties), garastāvokļa svārstības, motivācijas zudumu un uzvedības problēmas. Parkinsona slimība ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izraisa neparedzētas vai nekontrolējamas kustības, piemēram, trīci, stīvumu un līdzsvara un koordinācijas grūtības. Multiplā skleroze ir stāvoklis, kas var ietekmēt galvas un muguras smadzenes, izraisot plašu iespējamo simptomu klāstu, tostarp problēmas ar redzi, roku vai kāju kustību, sajūtu vai līdzsvaru. Tas ir stāvoklis, kas dažkārt var izraisīt nopietnu invaliditāti.
Slimības var izraisīt infekcijas, kas skar nervu sistēmu, piemēram, meningīts vai encefalīts.
Meningīts ir galvas un muguras smadzenes aptverošā šķidruma un membrānu iekaisums, kas izraisa, piemēram, galvassāpes, drudzi un kakla stīvumu. Meningītu biežāk izraisa vīrusu infekcija, bet to var izraisīt arī baktērijas, parazīti un sēnītes. Daži meningīta gadījumi dažu nedēļu laikā uzlabojas bez ārstēšanas, bet citi var izraisīt nāvi un pieprasīt ārkārtas ārstēšanu ar antibiotikām. Encefalīts ir galvas smadzeņu iekaisums. To izraisa vīruss, kuru pārnēsā ērces. Ērču encefalīts ir viena no bīstamākajām vīrusinfekcijām – slimība skar centrālo nervu sistēmu, kas rada riskus paliekošiem nervu sistēmas bojājumiem un funkcionāliem traucējumiem.
Encefalīta simptomi ir līdzīgi kā gripai - sāpes ķermenī, galvassāpes un augsta temperatūra.
Encefalīta simptomi
Drošākais un efektīvākais aizsardzības veids ir vakcinācija. Ērču encefalīta ārstēšanai nav specifisku zāļu, kuras iedarbotos uz vīrusu.
Svarīgi!
Atceries! Antibiotikas iedarbojas uz baktērijām, tāpēc nav pamata tās lietot saslimšanām, kuras izraisa vīrusi. Antibiotiku lietošana vīrusu izraisītu slimību ārstēšanā, var kaitēt organisms, jo antibiotikas iznīcina organisma normālo mikrofloru, kas var palielināt citu infekciju risku.