Auksīni bija pirmā atklātā augu augšanas hormonu grupa. Tie ir vieni no galvenajiem augu augšanas hormoniem. Auksīns sintezējas, galvenokārt, auga stumbra virsotnes daļā, mazāk jaunās lapās, pumpuros un sēklās, kas veidojas, taču šie hormoni migrē arī uz citām daļām turpmākai darbībai. Auksīns stimulē šūnu stiepšanos garumā. Šūnu stiepšanās garumā notiek galotnē jeb apikālajā meristēmā (augu veidotājaudi). Stumbra augšanas laikā šūnas strauji dalās un izveidojas meitšūnas.
Meristēmas - augu šūnu grupa, kas strauji dalās un veido pārējos audus.
Parasti auksīns ir vienmērīgi sadalīts dzinumā. Parasti auksīns tiek sadalīts saules gaismā, taču, kad daļa no auga ir noēnota, auksīns tajā pusē netiek sadalīts, tāpēc šūnas ēnotajā daļā tiek pagarinātas. 
 
Auksīna ietekmē augs pagriežas pret gaismu

Tajā pusē, kurā ir ēna, augs aug daudz ātrāk nekā pārējās puses. Pusē, kurā ir mazāk auksīna, ir mazāk iegarenu šūnu, un pusē, kurā ir vairāk auksīna, ir vairāk iegarenu šūnu. Augs sāk locīties pret gaismu, līdz viss atkal nonāk saules gaismā. Auksīns izraisa dzinuma augšanu pret saules gaismu, izraisot fototropismu.
Fototropisms - augu orgānu augšanas kustības gaismas iedarbībā.
Auksīnu hormonu grupa galvenokārt atbild par šūnu pagarināšanās un augšanas regulēšanu, kā arī vairākām citām funkcijām.
 
Auksīna funkcijas

Auksīnam ir loma arī augu lapu nobiršanas procesā. Pirms lapas atdalās no stumbra, lapas kāta pamatnē veidojas atdalītājkārta, ko regulē auksīni.