Latvija lepojas ar daudzveidīgiem dabas resursiem, tostarp plašiem mežiem, auglīgām augsnēm, bagātīgiem ūdens resursiem un derīgajiem izrakteņiem, piemēram, kūdru, dolomītu un smilti. Šie resursi nodrošina izejvielas dažādām nozarēm, sākot no lauksaimniecības un beidzot ar būvniecību, veicinot Latvijas ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību. Lai gan resursu pieejamība ir bagātīga, ilgtspējīga apsaimniekošana ir prioritāte, lai nodrošinātu to pieejamību arī nākotnē.
Latvijā smilts un grants resursi ir plaši izplatīti un viegli pieejami, galvenokārt kvartāra nogulumos. Šie derīgie izrakteņi veidojušies ledāja kušanas ūdeņu ietekmē, un to sastāvs var atšķirties atkarībā no izcelsmes vietas. Smilts un grants ir nozīmīgi būvmateriāli, kurus plaši izmanto ceļu būvniecībā, betona ražošanā un ēku celtniecībā. To ieguve notiek gan sauszemes karjeros, gan upju un ezeru gultnēs.
Māla resursi ir plaši izplatīti un atrodami dažādos nogulumos, sākot no devona līdz kvartāra laikmetam. Māls ir smalki graudains nogulumiezis, kas veidojies iežu dēdēšanas procesos un satur dažādus minerālus, piemēram, kvarcu, laukšpatu un vizlu. Latvijas mālu krāsa un sastāvs var atšķirties atkarībā no izcelsmes vietas un ģeoloģiskās vēstures. Mālu plaši izmanto būvmateriālu ražošanā (ķieģeļi, keramika, cementa piedevas), kā arī keramikas un mākslas priekšmetu izgatavošanā.
Dolomīts ir viens no izplatītākajiem iežiem Latvijā, kas veidojies devona periodā un atrodams zem kvartāra nogulumiem. Tas ir nogulumiezis, kas galvenokārt sastāv no kalcija un magnija karbonāta. Dolomīta atradnes ir izvietojušās visā Latvijas teritorijā, bet lielākās no tām atrodas valsts centrālajā un austrumu daļā. Dolomītu plaši izmanto būvniecībā kā šķembas ceļu būvei, betona pildvielu un būvakmeni. To lieto arī lauksaimniecībā augsnes kaļķošanai un rūpniecībā kā iekšējo apdari.
Kaļķakmens ir Latvijā bieži sastopams nogulumiezis, kas veidojies senās jūrās un sastāv galvenokārt no kalcija karbonāta. Tas atrodams valsts rietumu daļā un piekrastē, un to plaši izmanto būvniecībā (šķembas, būvakmeņi), rūpniecībā (cements, stikls) un lauksaimniecībā (augsnes kaļķošana). Kaļķakmens ieguve notiek karjeros, un tā var ietekmēt apkārtējo vidi, tāpēc ir svarīgi ievērot ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus.
Ģipšakmens ir Latvijā samērā rets nogulumiezis, kas veidojies senajās jūrās iztvaikošanas procesos un sastāv no minerāla ģipša. Tas atrodams galvenokārt Rīgas un Bauskas apkārtnē, un to plaši izmanto būvmateriālu ražošanā (ģipškartons, apmetums) un medicīnā (ģipša pārsēji). Ģipšakmens ieguve notiek karjeros.
Sapropelis ir organiskas izcelsmes nogulsnes, kas veidojas ezeru dibenā no ūdensaugu un dzīvnieku atliekām, un Latvijā tas ir plaši sastopams dažādu ezeru gultnēs. Sapropeli iegūst, izsmeļot to no ezera un tālāk apstrādājot (žāvējot, granulējot), un to galvenokārt izmanto lauksaimniecībā (augsnes ielabotājs, mēslojums) un dārzkopībā (substrāts).
