3. Lauksaimniecība Latvijā

 

Augkopība ir viens no svarīgākajiem Latvijas lauksaimniecības pamatiem, kas nodrošina ne tikai vietējā tirgus pieprasījumu pēc pārtikas un izejvielām, bet arī veicina eksporta apjomus. Latvijas daudzveidīgie klimatiskie apstākļi un augsnes tipi ļauj audzēt plašu kultūraugu klāstu, sākot no graudaugiem līdz augļiem un dārzeņiem.

Galvenās augkopības nozares Latvijā:

Graudkopība: Šī ir viena no nozīmīgākajām augkopības nozarēm Latvijā, kurā audzē kviešus, rudzus, miežus, auzas un citus graudaugus. Graudaugus izmanto gan pārtikā (maizes, miltu, pārslu ražošanai), gan lopbarībā, gan arī biodegvielas ražošanā.
Dārzeņkopība: Latvijas klimats ir piemērots dažādu dārzeņu audzēšanai, tostarp kartupeļiem, kāpostiem, burkāniem, bietēm, sīpoliem, gurķiem, tomātiem un citiem. Dārzeņi tiek audzēti gan atklātā laukā, gan siltumnīcās, nodrošinot svaigu produkciju visu gadu.
Augļkopība: Latvijā audzē ābolus, bumbierus, plūmes, ķiršus un dažādas ogas, piemēram, zemenes, avenes, upenes un jāņogas. Augļi un ogas tiek izmantoti gan svaigā veidā, gan pārstrādei (suku, ievārījumu, konservu ražošanai).
Linu audzēšana: Latvija ir viena no lielākajām linu šķiedras ražotājām Eiropā. Linu šķiedru izmanto tekstilrūpniecībā, kā arī celtniecības materiālu un papīra ražošanā.

Nozares piemēri: 

 

 

Lopkopība ir viena no nozīmīgākajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā. Tā nodrošina pārtikas ražošanu, dažādu dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvi, kā arī atbalsta vietējo un eksporta tirgu. Lopkopības attīstība balstās uz Latvijas dabiskajiem resursiem, piemēram, plašām pļavām un ganībām.

 

Galvenās lopkopības nozares Latvijā:

• Viena no nozīmīgākajām lopkopības nozarēm Latvijā, kas ietver gan piena lopkopību, gan gaļas lopkopību.
• Piena lopkopībā galvenokārt audzē melnraibās un Latvijas brūnās šķirnes govis. Piena produkti veido nozīmīgu daļu no Latvijas pārtikas eksporta.
• Gaļas lopkopībā audzē gan Latvijas brūnās, gan gaļas šķirnes, piemēram, Šarolē un Limuzīnas šķirnes govis.

• Latvijā audzē cūkas gan gaļas ieguvei, gan vaislai.
• Cūkkopība ir nozare, kas ir diezgan jutīga pret tirgus svārstībām un slimību uzliesmojumiem, piemēram, Āfrikas cūku mēri.

• Latvijā audzē aitas gan gaļas, gan vilnas ieguvei.
• Aitas ir salīdzinoši nepretenciozi dzīvnieki, kas var ganīties gan pļavās, gan mežos.
• Latvijā ir populāras gan vietējās šķirnes, piemēram, Latvijas tumšgalves aitas, gan ārzemju šķirnes.

• Latvijā audzē dažādus mājputnus - vistas, pīles, zosis, tītarus.
• Putnkopība galvenokārt koncentrējas uz olu un gaļas ražošanu.
• Latvijā ir vairākas lielas putnkopības saimniecības, kas nodrošina vietējo tirgu ar mājputnu gaļu un olām.

• Latvijā zirgkopība attīstās gan sporta, gan atpūtas, gan darba zirgu audzēšanas virzienā.
• Latvijā ir vairākas zirgaudzētavas, kas specializējas dažādu šķirņu zirgu audzēšanā.
• Zirgkopība ir cieši saistīta ar jāšanas sportu un tūrismu.

• Latvijā ir sena biškopības tradīcija.
• Biškopība nodrošina medus un citu biškopības produktu ražošanu.
• Latvijas medus ir iecienīts gan vietējā tirgū, gan eksportā.

Nozares piemēri: 

Lauksaimniecībā pastāv divi galvenie saimniekošanas veidi – intensīvā un ekstensīvā lauksaimniecība. Tie atšķiras ar pieeju resursu izmantošanai, ražošanas apjomiem un ietekmi uz vidi.

Intensīvā lauksaimniecība:

Iztēlojieties nelielu zemes gabalu, kurā tiek ieguldīts daudz darba, tehnoloģiju un resursu, lai iegūtu maksimālu ražu. Tas ir intensīvās lauksaimniecības pamatprincips. Šeit galvenais mērķis ir palielināt ražību uz katru zemes vienību, izmantojot:

Intensīvās lauksaimniecības rezultātā tiek iegūta augsta ražība un  liels  produkcijas  apjoms,  kas  var  nodrošināt  pārtikas  pieprasījumu  pieaugošajam  iedzīvotāju  skaitam.  Tomēr  tā  var  radīt  arī  negatīvu  ietekmi  uz  vidi,  piemēram,  augsnes  degradāciju,  ūdens  piesārņojumu  un  bioloģiskās  daudzveidības  samazināšanos.

Ekstensīvā lauksaimniecība:

Tagad iedomājieties plašas ganības vai laukus, kur  dzīvnieki  ganās  brīvā  dabā  vai  kultūraugi  aug  bez  intensīvas  apstrādes.  Tā  ir  ekstensīvās  lauksaimniecības  būtība.  Šeit  galvenais  mērķis  ir  ražot  produkciju,  minimāli  ietekmējot  vidi  un  izmantojot  dabiskos  resursus.  Ekstensīvā  lauksaimniecība  raksturojas  ar:

Ekstensīvā  lauksaimniecība  ir  videi  draudzīgāka,  jo  tā  mazāk  ietekmē  augsni,  ūdeni  un  bioloģisko  daudzveidību.  Tomēr  tā  var  nodrošināt  mazāku  produkcijas  apjomu  un  nav  tik  efektīva  pārtikas  ražošanā  pieaugošajam  iedzīvotāju  skaitam.

Kuru  veidu  izvēlēties?

Nav  vienas  pareizās  atbildes  uz  jautājumu,  kurš  lauksaimniecības  veids  ir  labāks.  Intensīvā  un  ekstensīvā  lauksaimniecība  ir  divi  dažādi  saimniekošanas  modeļi,  katram  ar  savām  priekšrocībām  un  trūkumiem.  Izvēle  ir  atkarīga  no  daudziem  faktoriem,  piemēram,  klimata,  augsnes,  pieejamajiem  resursiem,  tirgus  pieprasījuma  un  vides  aizsardzības  mērķiem.  Daudzviet  pasaulē  tiek  piekopta  arī  jaukta  pieeja,  apvienojot  intensīvās  un  ekstensīvās  lauksaimniecības  elementus.

 

Bioloģiskā saimniecība ir kā dabas un cilvēka sadarbības modelis, kurā tiek ražota pārtika, respektējot dabiskos procesus un saudzējot vidi. Atšķirībā no konvencionālās lauksaimniecības, kurā bieži tiek izmantoti sintētiskie pesticīdi un minerālmēsli, bioloģiskajā saimniecībā galvenais uzsvars tiek likts uz dabisko resursu izmantošanu un ekosistēmu līdzsvara saglabāšanu.

Neskatoties  uz  izaicinājumiem,  bioloģiskā  lauksaimniecība  kļūst  arvien  populārāka  visā  pasaulē.  Arvien  vairāk  patērētāju  izvēlas  bioloģiskos  produktus,  un  arvien  vairāk  lauksaimnieku  pāriet  uz  bioloģisko  saimniekošanu.  Bioloģiskā  saimniecība  ir  solis  pretī  ilgtspējīgākai  un  videi  draudzīgākai  lauksaimniecībai.