Pilsēta ir cilvēku apdzīvota vieta, kas izceļas ar lielu iedzīvotāju blīvumu, attīstītu infrastruktūru un plašu ekonomisko un kultūras aktivitāšu daudzveidību. Tā ir sociālās un ekonomiskās dzīves centrs, kur koncentrējas rūpniecība, tirdzniecība, izglītība, kultūra un pārvalde. Pilsētas veidošanās un attīstība ir cieši saistīta ar sabiedrības vajadzībām, resursu pieejamību un tehnoloģisko progresu.
Pilsēta - Liela, blīvi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības, aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi
pilsetasLV.jpg
Pilsētas raksturo daudzfunkcionalitāte – tās piedāvā dažādas iespējas dzīvei, darbam, izklaidei un izglītībai. Tās ir saistītas ar intensīvu ekonomisko darbību, piemēram, rūpniecības uzņēmumiem, tirdzniecības centriem un finanšu iestādēm, kas rada darba vietas un veicina labklājību. Vienlaikus pilsētas ir arī kultūras centri, kur atrodas muzeji, teātri, koncertzāles un izstāžu telpas, piedāvājot iedzīvotājiem un apmeklētājiem bagātīgu kultūras pieredzi.
Pilsētas funkcijas – pilsētām raksturīga darbība: rūpniecība, pakalpojumu sniegšana, tirdzniecība u. c

Fiziskā ziņā pilsētu raksturo kompakta un plānota apbūve, bieži ar daudzstāvu ēkām, blīvu transporta tīklu un attīstītām sabiedriskā transporta sistēmām. 

Pilsēta kalpo ne tikai kā dzīvesvieta, bet arī kā inovāciju un attīstības dzinējspēks. Tā ir vieta, kur dažādu nozaru profesionāļi, iedzīvotāji un valdība satiekas, lai risinātu sabiedrības izaicinājumus un radītu jaunus risinājumus. Pilsētas dinamiskā daba un augstā cilvēku koncentrācija veicina mijiedarbību, kas rada jaunas idejas un sekmē sociālo un ekonomisko progresu.
funkcijas.jpg
Tomēr pilsētas arī saskaras ar izaicinājumiem, piemēram, pārāk lielu iedzīvotāju blīvumu, satiksmes problēmām, piesārņojumu un sociālo nevienlīdzību. Tāpēc pilsētas plānošana un pārvaldība ir būtiski aspekti, lai nodrošinātu tās iedzīvotājiem kvalitatīvu dzīves vidi un ilgtspējīgu attīstību.
 
Aglomerācija – izteikti urbanizēta teritorija, kurā lielā pilsēta, apkārtējās mazās pilsētas un lauku centri veido vienotu sistēmu.
Aglomerācijas veidošanās pamatā ir pilsētu izplešanās un iedzīvotāju migrācija, kas izraisa apkārtējo teritoriju ekonomisko attīstību un integrāciju. Šis process ir īpaši izteikts lielajās pilsētās, kur notiek intensīva urbanizācija. Apkārtējie ciemi un pilsētas kļūst par piepilsētām, kas bieži vien ir guļamrajoni vai rūpniecības zonas, bet paliek cieši saistītas ar centrālo pilsētu.
 
Galvenais aglomerācijas elements ir tās funkcionālā vienotība – iedzīvotāji no piepilsētām bieži dodas uz centrālo pilsētu darbā, izglītībā vai pakalpojumu saņemšanai. Tādējādi veidojas plašs ekonomiskās aktivitātes tīkls, kas sekmē reģiona attīstību un efektivitāti. Aglomerācijas mēdz ietvert kopīgu transporta sistēmu, dalītu infrastruktūru un bieži vien arī līdzīgu dzīvesveidu.

Piemērs aglomerācijai Latvijā ir Rīgas aglomerācija, kurā ietilpst pati Rīga un tuvējās pašvaldības, piemēram, Jūrmala, Mārupe, Ķekava, Salaspils un citas. Šīs teritorijas ir cieši saistītas ar Rīgu ekonomiski un sociāli, veidojot vienotu lielpilsētas reģionu.
Urbanizācija – pilsētu iedzīvotāju īpatsvara pieaugums un pilsētu teritoriju izaugsme.
Urbanizācija sākās kā globāls fenomens industriālās revolūcijas laikā, kad rūpniecības un transporta attīstība veicināja darba vietu koncentrēšanos pilsētās. Tas mudināja cilvēkus no lauku teritorijām pārcelties uz pilsētām, meklējot labākas ekonomiskās un sociālās iespējas. Laika gaitā šis process ir kļūvis intensīvāks, un mūsdienās pilsētās dzīvo vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju.
Urbanizācijas tendences mūsdienās tiek cieši saistītas ar ilgtspējīgas attīstības principiem, cenšoties samazināt tās negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrību. Piemēram, tiek veicināta ilgtspējīga pilsētplānošana, kas ietver videi draudzīgas transporta sistēmas, zaļās zonas un energoefektīvas ēkas. Urbanizācija arī palielina interesi par "gudrajām pilsētām" (smart cities), kur tehnoloģijas palīdz efektīvāk pārvaldīt resursus un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Latvijā urbanizācija ir īpaši izteikta Rīgā un tās aglomerācijā, kur koncentrējas lielākā daļa ekonomiskās aktivitātes un iedzīvotāju. Tomēr daudzās lauku teritorijās urbanizācijas sekas ir iztukšošanās, ko papildina iedzīvotāju migrācija uz ārzemēm vai lielākām pilsētām, radot izaicinājumus sabalansētai reģionālajai attīstībai.