Lietvārds ir patstāvīgs lokāms vārds, kas nosauc priekšmetus, dzīvas būtnes, parādības, procesus un abstraktas parādības.
Lietvārda pamatforma ir nominatīvs. Atkarībā no nominatīva galotnes lietvārdi tiek iedalīti 6 deklinācijās.
| 1. dekl. | 2. dekl. | 3. dekl. | 4. dekl. | 5. dekl. | 6. dekl. |
|
v.dz.
-s, -š
|
v.dz.
-is
|
v.dz.
-us
|
s.dz.
-a
|
s.dz.
-e
|
s.dz.
-s
|
|
akmens,
asmens,
rudens,
ūdens,
zibens,
mēness,
sāls, suns
|
puika,
Janka
|
ļaudis |
Nevienā no deklinācijām neietilpst: atgriezeniskie lietvārdi (izskaņa -šanās), ģenitīveņi (divstāvu) un nelokāmie lietvārdi foajē, kino).
Lietvārdam piemīt trīs gramatiskā kategorijas — dzimte, skaitlis, locījums.
Lietvārdam ir sieviešu (māsa, sirds, klade) un vīriešu dzimte (dēls, dēlis, medus). Mēdz būt arī kopdzimtes lietvārdi, piemēram, lauva, pļāpa. Lietvārdam ir divi skaitļi — vienskaitlis un daudzskaitlis. Taču daži lietvārdi ir lietojami tikai vienskaitlī (tos sauc par vienskaitliniekiem, piemēram, piens, krējums) vai daudzskaitlī (tos sauc par daudzskaitliniekiem, piemēram, šķēres, durvis, domas). Par šo tēmu vari ieskatīties šeit: lietvārda dzimte un skaitlis.
Lietvārdam ir 7 locījumi:
- nominatīvs KAS?
- ģenitīvs KĀ?
- datīvs KAM?
- akuzatīvs KO?
- instrumentālis AR KO?
- lokatīvs KUR?
- vokatīvs –
Lietvārdu deklinācijas nosaka lietvārda locīšanas īpatnības. Par šo var atkārtot: lietvārdu deklinācijas.
Atgriezeniskajiem lietvārdiem nav visu locījumu.
| VSK. | DSK. | |
| N.kas? |
mācīšanās
|
mācīšanās |
| Ģ. kā? | mācīšanās | mācīšanos |
| D. kam? | — | — |
| A. ko? | mācīšanos | mācīšanās |
| I. ar ko? | ar mācīšanos | — |
| L. kur? | — | — |
| V. – | — | — |
Lietvārdus iedala sugas vārdos un īpašvārdos. Lai atkārtotu lietvārdu iedalījumu, var ieskatīties šeit: lietvārdu iedalījums.
Lai darinātu lietvārdus, tiek izmantoti visi vārddarināšanas paņēmieni — priedēklis, piedēklis, galotne, izskaņas, kā arī salikteņi. Raksturīgākos lietvārdu darināšanas paņēmienus var atrast šeit: lietvārdu darināšana.