Partikulas ir palīgvārdi, kas rāda, kā runātājs vērtē īstenību.
Partikulas vārda nozīmi var:
1. pastiprināt:
Nelīst vis!
Nelīst vis!
2. pavājināt:
Tas jau nieks vien.
Tas jau nieks vien.
3. ierobežot:
Tikai lietus līst.
Tikai lietus līst.
4. izcelt:
Lietus vien līst.
Lietus vien līst.
Partikulas nav teikuma locekļi, tās neko nesaista, tās nav lokāmas.
Biežāk lietotās partikulas.
diemžēl, droši, gan, ik, it, jā, jau, kaut, lai, laikam, ne, nē, nu, pat arī, taču, tātad, tikai, vai, vēl, vien, vienīgi, vis.
diemžēl, droši, gan, ik, it, jā, jau, kaut, lai, laikam, ne, nē, nu, pat arī, taču, tātad, tikai, vai, vēl, vien, vienīgi, vis.
Partikulu iedalījums
1. vienkāršas jeb vienvārda;
2. vairākvārdu, piemēram, nu gan, gan nu, jau gan, gan jau nu, droši vien.
Partikulu funkcija
1. Ierobežojums — tikai, vien, vienīgi
Tikai Pēterim bija izpildīts mājas darbs.
Pēterim vien patika jaunā filma.
Vienīgi Pēteris nokavēja stundas sākumu.
Svarīgi!
Partikula vien vienmēr atrodas aiz vārda, ko tā paskaidro.
2. Pastiprinājums — pat, ar, arī, ir, jau, gan, taču, tak, vēl, vis.
Mājas darbs bija visiem, pat Jānis bija izrēķinājis abus uzdevumus.
Svarīgi!
Partikulu vis raksta ar vienu līdzskani s, bet vietniekvārdu viss ar diviem s.
3. Apgalvojums — jā
Jā, man patīk sporta stundas!
Jā! Man patīk sporta stundas.
Jā! Man patīk sporta stundas.
Svarīgi!
Partikula no pārējās teikuma daļas atdalāma ar komatu. To var atdalīt arī ar punktu, izsaukuma vai jautājuma zīmi.
4. Noliegums — ne, nē.
Aiz prieka es nevarēju ne vārda pateikt.
Nē, man nepatīk matemātikas stundas!
Nē! Man nepatīk matemātikas stundas.
Nē, man nepatīk matemātikas stundas!
Nē! Man nepatīk matemātikas stundas.
Svarīgi!
Partikula ne noliedz kādu vārdu teikumā, partikula nē noliedz visu teikumu.
Partikulu ne lieto arī izlaista izteicēja vietā.
Partikula nē no pārējās teikuma daļas atdalāma ar komatu. To var atdalīt arī ar punktu, izsaukuma vai jautājuma zīmi.
Partikulu ne lieto arī izlaista izteicēja vietā.
Partikula nē no pārējās teikuma daļas atdalāma ar komatu. To var atdalīt arī ar punktu, izsaukuma vai jautājuma zīmi.
5. Vispārinājums — ik
Ik skolēns zina savus pienākumus.
6. Salīdzināšana — kā, nekā, it kā, tā kā.
Burkāni ir veselīgāki nekā čipši.
Burkāni ir tikpat veselīgi kā āboli.
Es spēlēju vijoli tā kā Paganīni.
7. Teikuma ievadīšana — vai, kaut, lai.
Vai tev patīk ceļot?
Kaut vectētiņš atbrauktu!
Lai spīd saule!
Kaut vectētiņš atbrauktu!
Lai spīd saule!
Svarīgi!
Vai ievada jautājuma teikumus. Uz šādiem jautājumiem parasti atbild ar jā vai nē.
Kaut ievada vēlējuma teikumus. Šādos teikumos arī darbības vārds ir vēlējuma izteiksmē.
Lai ievada izsaukuma teikumus, ja darbības vārds ir 3. personā.
Kaut ievada vēlējuma teikumus. Šādos teikumos arī darbības vārds ir vēlējuma izteiksmē.
Lai ievada izsaukuma teikumus, ja darbības vārds ir 3. personā.
Ir jāievēro šķirti un kopā rakstāmās partikulas.
|
Kopā rakstāmas
|
Šķirti rakstāmas
|
|
diemžēl
varbūt tātad nezin diezin |
it kā
droši vien nu gan gan jau |
Partikulas pēc nozīmes šķir:
- ierobežojuma partikulas: tikai, vien, vienīgi.
- nenoteiktības partikulas: kaut, lai, vai.
- vispārinājuma partikula: ik.
- pastiprinājuma partikulas: ar, arī, diemžēl, gan, ir, jau, jel, jo, pat, tad, taču, tak, tik, tikai, vien, vienīgi, vis, nu gan, jau nu gan.
- pastiprinājuma vai pavājinājuma partikulas: it, itin, jo.
- salīdzinājuma partikulas: kā, nekā, it kā.
- apgalvojuma partikulas: jā, jā gan.
- nolieguma partikulas: nē, ne, nebūt.
- apšaubāmības partikulas: diezin, droši vien, nezin, varbūt.
- jautājuma partikula: vai.
- rosinājuma partikulas: lai, nu.
- vēlējuma partikulas: kaut, kaut jel, lai.