Vietniekvārds ir patstāvīgs, lokāms vārds, ko var lietot lietvārdu, īpašības vārdu vai skaitļa vārdu vietā. 
Tam piemīt gramatiskās kategorijas: dzimte, skaitlis, locījums, grupas un personu vietniekvārdiem ir 1.,2.,3. persona.
 
Vietniekvārdam ir deviņas grupas, ko iedala atkarībā no nozīmes.
  • personu vietniekvārdi (es, tu, viņš viņa, mēs, jūs, viņi, viņas) — nosauc personas.
  • atgriezeniskais vietniekvārds (sevis) – norāda, ka darbība ir vērsta uz sevi.
  • piederības vietniekvārdi (mans, mana, tavs, tava, savs, sava) — norāda uz piederību.
  • norādāmie vietniekvārdi (šis, šī, tas, tā, šāds, šāda, tāds, tāda, viņš, viņa) — norāda uz priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai to pazīmēm.
  • jautājamie vietniekvārdi (kas, kurš, kura, kāds, kāda) — ievada jautājuma teikumu.
  • attieksmes vietniekvārdi (kas, kurš, kura, kāds, kāda) — ievada palīgteikumu.
  • nenoteiktie vietniekvārdi (kas, kurš, kura, kāds, kāda u.c.) — norāda uz nepazīstamiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai to nenoteiktām pazīmēm.
  • noteiktie vietniekvārdi (katrs, katra, ikkatrs, ikkatra, ikkurš, ikkura, ikviens, ikviena, viss, abi, abas, pats, pati) — norāda uz kaut ko noteiktu pazīstamu.
  • noliegtie vietniekvārdi (nekas, nekāds, nekāda, neviens, neviena) — norāda uz noliegumu.
Ja nepieciešams atkārtot par vietniekvārdu, tad ieskaties šeit: vietniekvārds.