Tiešā runa ir tiešs kāda runātāja vārdu atkārtojums.
Piebilde ir teikuma daļa, kas norāda uz runas apstākļiem — runātāja personību, runas vietu, runas veidu u.c.
Piemērs:
"Vai jūs dzīvojat Sālsvārnā?" Pelle jūsmīgi vaicāja.
Čorvena strauji apstājās uz sliekšņa un paskatījās istabā: "Plīts dūmo."
"Cepsim pankūkas," Čorvena sacīja, "Matilde gan visus miltus izbēra."
Piebilde no tiešās runas tiek atdalīta ar pieturzīmēm.
Pieturzīmju lietojums ir saistīts ar tiešās runas un piebildes savstarpējo novietojumu.
Tiešās runas daļa tiek likta pēdiņās.
Rakstot rokrakstā, jāatceras, ka sākumā pēdiņas liek apakšā, bet beigās — augšā.
 |
Piebildes un tiešās runas daļas atdalīšanai tiek izmantotas arī citas pieturzīmes.
1. Ja piebilde novietota pirms tiešās runas, to atdala ar kolu.
 |
2. Ja piebilde seko aiz tiešās runas daļas, tad pirms pēdiņām liekams:
- komats stāstījuma teikumos;
- jautājuma zīme jautājuma teikumos;
- izsaukuma zīme rosinājuma, mudinājuma un izsaukuma teikumos.
 |
3. Ja piebilde atrodas starp tiešās runas daļām, tad pirms pēdiņām liekams komats.
 |
Jāatceras, ka tiešās runas otrā daļa šādā gadījumā jāsāk ar mazo burtu.
Netiešā runa ir personas teiktā atstāstījums palīgteikuma veidā.
Netiešās runas teikumu veido divas daļas –piebilde ir virsteikums, savukārt palīgteikumu veido tiešās runas teikums. Palīgteikums vienmēr sekos virsteikumam.
Svarīgi!
Lai veidotu atstāstījumu, palīgteikumā darbības vārds jāpārveido atstāstījuma izteiksmē.
Piemērs:
Tiešās runas teikums Mamma jautā: "Vai esi izmācījies?" Netiešās runas teikums Mamma jautā, vai esot izmācījies.
Tā kā ir salikts pakārtots teikums, tad beigu pieturzīmi nosaka virsteikums.
Noģiedamā runa ir citas personas runas vai domu atainojums, kas robežojas ar tiešo un netiešo runu.
Tēvs noskatījās dēlā: jā, puika aug liels, drīz jau būs īsts vīrs.