Vienlīdzīgi teikuma locekļi ir tādi teikuma locekļi, kuri paskaidro vienu un to pašu teikuma locekli un atbild uz vienu un to pašu jautājumu.
Piemērs:
izdega, dzisa — vienlīdzīgi izteicēji
Vienlīdzīgi var būt visi teikuma locekļi.
Piemērs:
vējš, putenis — vienlīdzīgi teikuma priekšmeti
šaurs, smails — vienlīdzīgi apzīmētāji
ar dukuriem, ar murdiem — vienlīdzīgi papildinātāji
sniegā, kupenās — vienlīdzīgi apstākļi
Vienlīdzīgus teikuma locekļus var saistīt saikļi.
|
Komatu neliek, ja vienlīdzīgus teikuma locekļus saista:
un, vai
|
Komatu liek, ja vienlīdzīgus teikuma locekļus saista: bet, tomēr, taču |
|
Šoreiz es jums gribētu pastāstīt par Sūnu Ciemu un viņa ļaudīm.
|
Tauķiene bija izslaukusi savas sešas govis, bet septīto bija aizmirsusi. |
Ja saikļi un, vai atkārtojas, tad pirms katra atkārtotā saikļa liekams komats.
Piemērs:
Ciema vecākais un aizbildnis, un bāriņu aizstāvis lika Ješkam braukt pēc Laimes lāča.
Vienā teikumā var būt vairākas vienlīdzīgu locekļu virknes.
Piemērs:
Ragavās bija smaržīga un laba siena maiss un cirvis, un klēpis sausas malkas.
smaržīga un laba — vienlīdzīgi apzīmētāji
maiss un cirvis, un klēpis — vienlīdzīgi teikuma priekšmeti
Teikumā vienlīdzīgus teikuma locekļus var saistīt vispārinošais vārds, kas izsaka kopīgas pazīmes.
Atkarībā no saistījuma un atrašanās vietas ir noteikts pieturzīmju lietojums:
- pirms vienlīdzīgiem teikuma locekļiem
V – V1 un V2 –
Piemērs:
Ziedi – rozes un lilijas – zied vasarā.
- pēc vienlīdzīgiem teikuma locekļiem
V1 un V2 – V
Piemērs:
Rozes un lilijas – šie skaistie un smaržīgie ziedi zied vasarā.
- vispārinošais vārds un vienlīdzīgo teikuma locekļu virkne atrodas teikuma beigās
V: V1 un V2
Piemērs:
Vasarā zied skaisti un smaržīgi ziedi: rozes un lilijas.
- ja vispārinošo vārdu un vienlīdzīgus teikuma locekļus saista konstrukcija tādi kā
tādi V kā V1un V2
Piemērs:
Tādi ziedi kā rozes un lilijas zied vasarā.
- ja vispārinošo vārdu un vienlīdzīgus teikuma locekļus saista konstrukcija kā
V, kā V1 un V2
Piemērs:
Ziedi, kā rozes un lilijas zied vasarā.