OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Teksta pazīmes:
- veselums,
- pabeigtība,
- sakarīgums,
- mērķtiecīgums.
Teksti atveido daudzveidīgo dzīvi un cilvēku pašu, tāpēc teksti ir tik dažādi (īsi un gari, rakstu un runas u.c.) Tekstu raksturo mērķtiecība, pilnīgums, sakarīgums, pabeigtība. Nejaušu teikumu, izsacījumu un atrautu teikuma daļu virknējums nav teksts. Teksta mērķtiecība ir ievērota, ja visi teikumi un izsacījumi loģiski pakļaujas galvenā temata atklāsmei.
Mērķis — tas, ko autors grib panākt. Mērķa formulējumu sāk ar darbības vārdu nenoteiksmē, piemēram, rosināt, mudināt, pievērst uzmanību, akcentēt, aicināt, uzrunāt, pateikt, pastāstīt, paziņot. Atceries, ka jāizvairās no visiem gadījumiem piemērotā vārda informēt, jo tas ir ļoti vispārīgs. Formulējot mērķi, tas jāveido tāds, lai atspoguļotu konkrētā teksta nolūku, nevis tā, ka to var piemērot jebkuram citam tekstam, tātad jābūt konkrētam.
Temats — tas , ko aplūko, apraksta, pētī kādā darbā. Tematu veido no 3-6 vārdiem, un tā formulējumā neizmanto darbības vārdu. Drīkst formulēt arī kā jautājumu.
Zinātniskās valodas stila žanri.
Referāts (1) — zinātnieka darba, pētījuma rezultātu izklāsts; priekšlasījums, ziņojums par kādu tematu; šāda ziņojuma rakstveida teksts.
Referāts (2) — informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
Anotācija — īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
Konspekts — īss (piemēram, teksta, runas) svarīgākā satura pieraksts.
Priekšlasījums — publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
Monogrāfija — zinātnisks darbs, kurā iespējami pilnīgi aplūkots kāds atsevišķs jautājums vai temats.
Ziņojums — samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, konferencēs, kongresos) ar konspektīvu faktu, analīžu rezultātu, prognožu u. tml. izklāstu.
Tēzes — īsi formulēti atzinumi, secinājumi.
Enciklopēdija — zinātnisks izdevums, kas sniedz ziņas par vienu vai vairākām nozarēm un kur materiāls izkārtots alfabētiski vai tematiski.
Lekcija — publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
Referāts (2) — informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
Anotācija — īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
Konspekts — īss (piemēram, teksta, runas) svarīgākā satura pieraksts.
Priekšlasījums — publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
Monogrāfija — zinātnisks darbs, kurā iespējami pilnīgi aplūkots kāds atsevišķs jautājums vai temats.
Ziņojums — samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, konferencēs, kongresos) ar konspektīvu faktu, analīžu rezultātu, prognožu u. tml. izklāstu.
Tēzes — īsi formulēti atzinumi, secinājumi.
Enciklopēdija — zinātnisks izdevums, kas sniedz ziņas par vienu vai vairākām nozarēm un kur materiāls izkārtots alfabētiski vai tematiski.
Lekcija — publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
Lietišķo rakstu valodas stila žanri.
Nolikums — ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kādas valsts institūcijas uzdevumus, struktūru, kompetenci; attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
Statūti — noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību.
Instrukcija — noteikumu, pamācību (parasti sistematizēts, secīgi izkārtots) kopums kāda uzdevuma izpildei.
Likums — valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
Memorands — starptautiskajās attiecībās – īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
Statūti — noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību.
Instrukcija — noteikumu, pamācību (parasti sistematizēts, secīgi izkārtots) kopums kāda uzdevuma izpildei.
Likums — valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
Memorands — starptautiskajās attiecībās – īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
Publicistikas valodas stila žanri.
Intervija — saruna (ar kādu personu), lai iegūtu informāciju, parasti publicēšanai.
Reportāža — spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā).
Relīze — informācija presei.
Hronika — dokumentālu materiālu kopa par aktuāliem notikumiem (presē, radio, televīzijā, kino).
Ziņa — neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
Recenzija — kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos; arī atsauksme.
Reportāža — spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā).
Relīze — informācija presei.
Hronika — dokumentālu materiālu kopa par aktuāliem notikumiem (presē, radio, televīzijā, kino).
Ziņa — neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
Recenzija — kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos; arī atsauksme.
Daiļliteratūras valodas stila žanri.
Miniatūra — maza apjoma daiļdarbs.
Novele — īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums; šī stāsta paveida daiļdarbs.
Eseja — neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību.
Skice — neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas; īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
Tēlojums — neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
Novele — īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums; šī stāsta paveida daiļdarbs.
Eseja — neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību.
Skice — neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas; īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
Tēlojums — neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
Var būt vairāki tekstu veidi.
Saziņai ir konkrēts mērķis, kā būtiskākos var minēt informēt, pārdot, pārliecināt, ietekmēt viedokli, mudināt rīkoties u. c. Lai to varētu noteikt, jālasa teksts un jānosaka teksta galvenā doma, tad arī var izsecināt saziņas mērķi.