Priekšmeti ir redzami tikai tad, kad tie atstaro gaismu. Ja ķermenis ir nelīdzens, tad gaisma atstarojas dažādos virzienos. Ja ķermenim ir gluda virsma — gaisma atstarojas tikai noteiktā virzienā.
Gaismas krišanas leņķis ir vienāds ar gaismas atstarošanās leņķi.
Krišanas leņķis — leņķis starp krītošo gaismas staru staru un perpendikulu attiecībā pret virsmu.
Atstarošanas leņķis — leņķis starp atstaroto gaismas staru un perpendikulu attiecībā pret virsmu.
Gaismas krītošais stars, atstarotais stars un perpendikuls atrodas vienā plaknē. Leņķis starp krītošo un atstaroto staru ir 2 reizes lielāks nekā krišanas leņķis.
Piemērs:
Ja gaismas krišanas leņķis pret gludu ūdens virsmu ir \(30\) grādi, atstarošanās leņķis arī ir \(30\) grādu liels.
Piemērs:
Lai no gaismas avota gaisma krīt uz plakano spoguli un atstarojas no tā. Pieņemsim, ka gaismas krišanas leņķis ir \(20\) grādi. Spoguli pagriež par \(15\) grādiem tā, lai krišanas leņķis palielinātos.
Par cik grādiem nobīdīsies atstarotais stars attiecībā pret savu sākotnējo trajektoriju?
1. Sākumā leņķis starp krītošo staru un atstaroto staru ir divas reizes lielāks nekā krišanas leņķis.
2. Pagriežot spoguli par \(15\) grādiem, krišanas leņķis kļūst par \(15\) grādiem lielāks.
3. Pēc spoguļa pagriešanas leņķis starp krītošo staru un atstaroto staru ir \(70\) grādi.
4. Rezultātā var secināt, ka krītošais stars novirzās par \(30\) grādiem no sākotnējās trajektorijas.
Piemērs:
Gaismas stars ir vērsts horizontālā virzienā.
Kā jānovieto plakans spogulis attiecībā pret horizontu, lai pēc atstarošanās gaismas stars būtu vērsts vertikāli uz augšu?
1. Leņķis starp krītošo un atstaroto staru ir \(90\) grādi, jo gaisma maina virzienu no horizontālas uz vertikālu.
2. Krišanas leņķis ir \(2\) reizes mazāks nekā leņķis starp krītošo un atstaroto staru:
3. Leņķis starp spoguli un horizontu ir vienāds ar gaismas krišanas leņķi pret spoguli.
