8. Radioaktivitāte

Pastāv dabiskais radioaktīvais starojums (fons) (kosmiskais starojums un Zemes garozas starojums) un mākslīgais radioaktīvais starojums (starojums, kas saistīts ar diagnostikas un ārstniecības nolūkos veiktām procedūrām; radioaktīvie elementi, kas radušies atomieroču izmēģinājumos); atomrūpniecības  un pētījumu radītais piesārņojums; kodolspēkstaciju katastrofu radītais piesārņojums).

Radioaktīvais starojums sadalās trīs daļās, novietojot radioaktīvo vielu magnētiskajā vai elektriskajā laukā.

 

 

Informācija par starojuma veidiem — apkopota tabulā.

 

	$\mathrm{\alpha }$ starojums	$\mathrm{\beta }$ starojums	$\mathrm{\gamma }$ starojums
attēls
daļiņas	hēlija atoma kodoli	elektroni	fotoni
lādiņš un atommasa	${}_2{}^4\mathit{He}$	${}_{-}{}^0{}_{1}e$	${}_0{}^0\mathrm{\gamma }$
ātrums	${10}^{7}m/s$	${10}^{8}m/s$	${3\cdot 10}^{8}m/s$
caurlaidība	gaiss — \(3\)-\(9\)\(cm\) alumīnijs — \(0,06\)\(mm\) organisma audi — \(0,12\)\(mm\)	gaiss — \(6\)-\(40\)\(m\) alumīnijs — \(5\)\(mm\) - \(2\)\(cm\) organisma audi — līdz \(6\)\(cm\)	ļoti augsta

 

$\mathrm{\alpha }$ daļiņas izstarošanu var uzrakstīt šādi:

 

$\mathrm{\beta }$ daļiņas izstarošanu var uzrakstīt šādi:

 

Katram radioaktīvajam izotopam ir savs pussabrukšanas periods — laiks, kādā sabrūk puse sākotnējo kodolu. Pussabrukšanas periods dažādiem kodoliem mainās plašās robežās - no sekunžu daļām līdz miljoniem gadu. Atomu kodolu sabrukšanu neietekmē fizikālie apstākļi, kādos viela atrodas.

 

Radioaktīvo vielu sabrukšanas likums ir šāds: $N=N_0\cdot 2^{-\frac{t}{T}}$ vai $m=m_0\cdot 2^{-\frac{t}{T}}$, kur  \(N\) ir daļiņu skaits pēc \(n\) pussabrukšanas periodiem, $N_0$ — daļiņu skaits eksperimenta sākumā, \(t\) — novērojuma laiks, $m_0$ — vielas masa eksperimenta sākumā.