OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Elektrisko strāvu ražo ģeneratori, kuros mehāniskā enerģija pārvēršas elektriskajā enerģijā. Ģeneratora darbības pamatā ir elektromagnētiskās indukcijas parādība. Lai saprastu ģeneratora darbības principu, aplūkosim rāmīti, kas vienmērīgi rotē homogēnā magnētiskajā laukā:
Magnētiskais lauks rada magnētisko plūsmu caur kontūra ietverto laukumu.
Magnētisko plūsmu var aprēķināt pēc formulas , kur
\(B\) – magnētiskā lauka indukcija, \(T\)
\(S\) – kontūra ietvertais laukums,
– leņķis starp kontūrā ietvertā laukuma normāli un magnētiskā lauka indukcijas vektoru .
Ja rāmītis griežas ar leņķisko ātrumu , tad leņķi var noskaidrot pēc formulas , kur — sākuma fāze (sk. zīm.).
Mainoties leņķim , mainās arī magnētiskā plūsma .
Magnētiskās plūsmas izmaiņas ātrumu raksturo ar elektrodzinējspēku (EDS), kuru (kontūrā ar vienu vijumu) var aprēķināt pēc formulas:
, kur
– indukcijas elektrodzinējspēks, \(V\)
\(ΔΦ\) – magnētiskās plūsmas izmaiņa, \(Wb\)
\(Δt\) – magnētiskās plūsmas maiņas laiks, \(s\)
Tātad , kur — vienam vijumam.
Ja vijumu skaits ir \(N\), tad , jo vijumi veido virknes slēgumu, un kopējais EDS ir vienāds ar katrā vijumā radīto EDS summu .
Pieņemsim, ka ģenerators ir ideāls (tinumu iekšējā pretestība ir \(0\)), tad ģeneratora radītais spriegums ir vienāds ar EDS.
Tātad , kur .
Secinājumi:
1. Ģeneratora radītais spriegums mainās pēc harmoniskā likuma .
2. EDS un sprieguma cikliskā frekvence ir vienāda ar rāmīša leņķisko ātrumu .
3. Rāmītis griežas ar frekvenci , un spriegums uz ģeneratora spailēm mainās ar tādu pašu frekvenci .
Piemēram, ja rāmītis griežas ar frekvenci , tad spriegums mainās ar frekvenci .