Katrai elementārdaļiņai atbilst antidaļiņa. Piemēram, elektrona (daļiņa) un pozitrona (antidaļiņa) pāri rašanos no diviem gamma kvantiem var novērot Vilsona kamerā.
 
YCUZD_070623_5269_2.svg
 
Standartmodelī ir 12 fermionu veidi (daļiņas, kas veido matēriju) un tiem atbilstošās antidaļiņas, kas kas veido antimatēriju.
 
YCUZD_070623_5269_14.svg
 
Ar ko daļiņa atšķiras no antidaļiņas?
Apkoposim informāciju, piemēram, par elektronu un pozitronu tabulā.
 
Elektrons   Pozitrons
0,511MeVc2jeb9,11031kg masa 0,511MeVc2jeb9,11031kg
1(evienība)jeb1,61019C lādiņš 1(evienība)jeb+1,61019C
12 spins 12
dzīves laiks
sM
YCUZD_070623_5269_3.svg
magnētiskais moments
sM
YCUZD_070623_5269_4.svg
 
Masa, spins un dzīves laiks ir vienādi. Savukārt lādiņi ir pretēji. Daļiņai spina un magnētiskā momenta virzieni sakrīt, bet antidaļiņai — pretēji.
 
Kas notiek sastapties daļiņai un antidaļiņai?
Notiek anihilācija. Tas ir elementārdaļiņu un antidaļiņu savstarpēja iznīcināšanās. Elektrona un pozitrona anihilācijā rodas divi gamma kvanti atbilstoši impulsa momenta nezūdamības likumam.
 
YCUZD_070623_5269_5.svg
 
Rezultātā izdalās maksimāli iespējamais enerģijas daudzums (visa daļiņu masa pārvēršas enerģijā), kuru var aprēķināt pēc formulas E=mc2, kur
E — enerģija,
m — abu daļiņu masa,
c — gaismas ātrums.
 
E=20,511MeVc2c2=1,022MeV