Atomu, molekulu, ķermeņu, Saules sistēmas un Visumu veidošanos un pastāvēšanu nodrošina četras fundamentālās mijiedarbības: gravitācijas mijiedarbība, elektromagnētiskā mijiedarbība, stiprā mijiedarbība un vājā mijiedarbība.
|
Gravitācijas mijiedarbība (pārnes gravitoni) — izpaužas kā pievilkšanās starp visiem objektiem, kuriem ir masa.
|
 |
|
Elektromagnētiskā mijiedarbība (pārnes fotoni) — izpaužas kā pievilkšanās vai atgrūšanās starp elektriski lādētiem objektiem.
|
 |
|
Stiprā mijiedarbība (pārnes bozoni) — izpaužas kvarku mijiedarbībā (ļoti mazos attālumos).
|
 |
|
Vājā mijiedarbība (pārnes gluoni) — izpaužas elementārdaļiņu pārvērtībās.
|
 |
Elementārdaļiņas —daļiņas, kas nav atomi vai atomu kodoli un nesastāv no tiem (izņemot protonu, kas veido ūdeņraža kodolu).
Elementārdaļiņas klasificē pēc masas, dzīves laika, spina vērtībām, mijiedarbību veidiem. Piemēram, leptoni ir daļiņas, starp kuriem pastāv elektromagnētiskā, vājā un gravitācijas mijiedarbība, bet hadroni — daļiņas, starp kuriem pastāv stiprā, elektromagnētiskā, vājā un gravitācijas mijiedarbība. Pie leptoniem pieder, piemēram, elektrons. Savukārt, protons un neitrons ir hadroni.
Fundamentālās daļiņas — daļiņas, kas tālāk nav dalāmas.
Pie tām pieskaita \(6\) kvarkus un \(6\) leptonus.
Leptoni:
|
Nosaukums
|
Apzīmējums
|
Lādiņš
|
|
Elektrons
|
||
|
Elektronu neitrīno
|
\(0\)
|
|
|
Mions
|
||
|
Mionu neitrīno
|
\(0\)
|
|
|
Tau daļiņa
|
||
|
Tau neitrīno
|
\(0\)
|