Elektromagnētiskie viļņi ir šķērsviļņi, kas:
1. Atstarojas no šķēršļiem. Piemēram, elektromagnētiskais vilnis ar frekvenci atstarojas no metāla plāksnes. Voltmetrs ir indikators, kas rāda, ka uztvērējam ir pienācis vilnis. Elektromagnētisko viļņu avots ir augstfrekvences ģenerators.
2. Lūst uz robežvirsmas starp divām vidēm. Piemēram, ja starp augstfrekvences ģeneratoru un uztvērēju novietot parafīna prizmu, viļņi nonāk līdz uztvērējam.
3. Tika absorbēti, ejot cauri vielai. Piemēram, voltmetra rādījumi samazinās, ja starp augstfrekvences ģeneratoru un uztvērēju novietot dielektriķa plāksni.
Elektromagnētiskajiem viļņiem piemīt viļņu īpašības:
1. Interference
Viļņu savstarpējo pārklāšanos sauc par viļņu interferenci.
Ja metāla plāksni pārvietot uz leju, tad var konstatēt voltmetra rādītāja svārstības. Tas liecina par uztvertā signāla pastiprināšanos vai pavājināšanos.
Ja divi vienādi viļņi kādā telpas punktā sastopas vienādās fāzēs, tad novērojama rezultējošā amplitūdas palielināšanās. Ja viļņi sastopas pretējās fāzēs, tad rezultējošā viļņa amplitūda ir vienāda ar nulli.
2. Difrakcija
Viļņu difrakcija ir viļņu apliekšanās ap šķērsli.
Ja uztvērējantenu pārvietot pa labi vai pa kreisi, tad var konstatēt voltmetra rādītāja svārstības, kas liecina par uztvertā signāla pastiprināšanos vai pavājināšanos. Tas nozīmē, ka viļņi ir apliekušies ap alumīnija disku.
Ja viļņa garums ir lielāks vai vienāds ar šķēršļa izmēriem, tad vilnis apliecas ap šķērsli.
3. Polarizācija
Vilnis ir polarizēts, ja tā svārstības notiek vienā stingri noteiktā plaknē.
Raidītājantenas izstarotā viļņa elektriskais lauks ierosina elektronu svārstības, un spuldze (uz vertikāli novietotas uztvērējantenas) kvēlo. Ja uztvērējantenu novietot horizontālā plaknē, tad spuldze nekvēlo.
Elektromagnētiskajā viļņi elektriskā un magnētiskā lauka svārstību plaknes ir savstarpēji perpendikulāras, tāpēc vilnis ir polarizēts.