OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Vielu riņķojums augos notiek dažādu procesu ietekmē - fotosintēzes, elpošanas un transpirācijas. Vielas, ko augs izvada, ir skābeklis (fotosintēzes blakusprodukts), ogļskābā gāze (elpošanas galaprodukts) un ūdens (transpirācijas process).
Vielu riņķojums augos
Atvārsnītes ir īpašas atveres augu epidermā, kuras nodrošina ūdens iztvaikošanu un gāzu maiņu ar apkārtējo vidi. Tās atrodamas sauszemes augiem lapu apakšpusē, bet ūdensaugiem - lapu virspusē. Atvārsnīti veido divas slēdzējšūnas ar spraugu starp tām. Atvārsnītes slēdzējšūnām ir nevienmērīgi uzbiezināti šūnapvalki. Ūdenim iekļūstot slēdzējšūnās, tās piebriest un apvalki izliecas, un sprauga atveras. Ja atvārsnītes slēdzējšūnās nav pietiekami daudz ūdens, atvārsnītes sprauga paliek aizvērusies.
Atvārsnīšu uzbūve
Transpirācija ir ūdens iztvaikošana caur atvārsnītēm, radot ūdens plūsmu no saknēm uz lapām, tādā veidā ūdenī izšķīdušās minerālvielas no saknēm nokļūst visās auga virszemes daļās.
Ūdens transpirācija ir atkarīga arī no apkārtējās vides apstākļiem (temperatūras, ūdens režīma). Siltā un vējainā laikā ūdens iztvaikošana notiek daudz intensīvāk nekā vēsā un mitrā laikā. Atvārsnīšu darbības mehānismu ietekmē arī dažādi citi faktori - apgaismojums, gāzu sastāvs gaisā, kuriem izmainoties mainās atvārsnītes iekšējie raksturlielumi. Izmainās spiediens slēdzējšūnās, kas arī nosaka atvārsnīšu aizvēršanos vai atvēršanos.
Transpirācijas process
Par transpirācijas procesu var pārliecināties, uzliekot augam vai tā daļai noslēgtu trauku vai plastikāta maisiņu. Tā iekšpusē no iztvaikojušā ūdens tvaikiem kondensēsies ūdens pilieni uz trauka/maisa malām.
Transpirāciju pierādošs eksperiments