9. Konsumentu barošanās

Lielajā meža ekosistēmā kopā dzīvo dažādi dzīvnieki, kuru attiecības veido sarežģītu barības tīklu. Stirnas (Capreolus capreolus) pārtiek no zāles, krūmu lapām un jauniem koku dzinumiem, taču tām nākas uzmanīties no Eirāzijas vilkiem (Canis lupus), kuri ir meistarīgi mednieki un bieži uzbrūk vājākajiem stirnu īpatņiem. Mežmalā bieži sastopami arī pelēkie zaķi (Lepus europaeus), kas barojas ar zāli un krūmu zariem, bet ziemā grauž koku mizu. Tie ir modri un ātrs, jo daudzi plēsēji medī zaķus.

Netālu no strauta dzīvo baltkrūtainie eži (Erinaceus roumanicus), kas barojas ar kukaiņiem, gliemežiem un pat mazām vardēm. Taču arī viņiem ir ienaidnieki – meža pūce (Strix aluco) nakts aizsegā lido klusi un medī ne tikai mazus grauzējus, bet arī ežu mazuļus, ja tie nav pietiekami pasargāti ar savām asajām adatām.

Blakus mežmalā bieži sastopams mežacūku (Sus scrofa) bars, kas ēd gan augļus, saknes un sēklas, gan arī sliekas un kukaiņus, ja tos atrod zemē. Mežacūkām par konkurentiem var kļūt rudās lapsas (Vulpes vulpes), jo arī tās medī mazus dzīvniekus, piemēram, peļveidīgos grauzējus, kukaiņus, kā arī dažreiz meklē kritušus augļus un ogas. Lapsas medībās mēdz traucēt arī vilks, jo abi ir plēsēji un reizēm konkurē par barību. Savukārt uz koku mizas bieži var redzēt dižraibo dzeni (Dendrocopos major), kas izknābā zem mizas paslēpušos kukaiņus un to kāpurus. Viņš palīdz kokiem, atbrīvojot tos no kaitēkļiem, taču pats var kļūt par meža pūces medījumu, ja netiek paslēpties laikā.

 

Attēlā redzamais dzīvnieks ir visēdājsgaļēdājsaugēdājskukaiņēdājs.

 

Attēlā redzamais dzīvnieks ir gaļēdājsaugēdājskukaiņēdājsvisēdājs.

 

Attēlā redzamais dzīvnieks ir visēdājskukaiņēdājsaugēdājsgaļēdājs.

 

Attēlā redzamais dzīvnieks ir gaļēdājsaugēdājsvisēdājskukaiņēdājs.