12. Cilvēku darbība dabiskajās ekosistēmās

 

Augusts katru gadu kopā ar savu ģimeni dodas pārgājienā, ko tētis dēvē par "daudzveidīgo ekosistēmu maršrutu". Šajā trīs dienu pārgājienā puisis ar ģimeni, noejot ap 80km, aplūko ļoti dažādo Latvijas dabu. Arī šogad Augusts devās ar ģimeni pārgājienā, taču šogad viņš pamanīja, ka daba ir mainījusies daudz vairāk nekā parasti. 

Nelielā upīte, kas vijās cauri dažādām lauksaimniecības zemēm, bija daudz duļķaināka nekā iepriekš. Augusts ievēroja, ka ir izveidojusies bieza aļģu kārta upes gultnē. Daudz mazāk bija redzamas zivis, kuras viņš agrāk šeit bieži redzēja un ar māsu vienmēr centās noķert. Aiz lauksaimniecības zemēm tālāk ir skaista pļava, kurā mamma parasti saplūca daudz un dažādus pļavas ziedus un sapina sev un māsai Katrīnai puķu vainadziņus. Šogad mamma brīnījās, kādēļ vairs neredz parastās pīpenes, dažādas madaras un āboliņus. Augustam škita, ka ir arī kļuvis klusāks - vairs neredz tik daudz krāsaino tauriņu, kas viņam tā bija patikuši pļavā. Aiz pļavas tālāk sākās patīkami biezs jaukto koku mežs, kurā parasti varēja saskatīt pēdas par dzīvnieku klātbūtni (vāveres apskrubināto čiekuru paliekas, zaķu "spiriņas", briežu apskādēto koku mizas, meža cūkas nagu nospiedumi dubļainākās vietās, vienreiz pat vilku spalvainā "dāvana"). Nepatīkami pārsteigtā Kļaviņu ģimene pļavai beidzoties ieraudzīja, ka no skaistā meža palikusi pāri tikai saknes un zari, ik pa laikam stāvēja kāds pamests koks.

Mežs iepriekšējos gados lēni pārgāja purvā. Tad gājēji vienā brīdī atradās reibinoši smaržīgos vaivariņos un pamanīja, ka zied brūklenes un dzērvenes, redzēja pa kādai lācenei. Ejot klusi un uzmanīgi, saulainos pleķīšos varēja pat pamanīt sauļojoties dažādas čūskas - zalkšus, odzes un vienreiz pat izdevās ieraudzīt gludeno čūsku. Šoreiz, tiekot cauri tukšajam bijušajam mežam, viņus sagaidīja dziļi grāvji viscaur purvam. Tagad tur bija ļoti sauss un netālu varēja dzirdēt traktoru rūkoņu.