OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Cilvēki jau pirms 10 000 gadu pamanīja, uzsākot nodarboties ar lauksaimniecību, ka daži augi dod vairāk graudu vai ir garšīgāki, un sēklai izvēlējās tikai šos augus. Pavairojot augus ar labākām īpašībām, viņi neapzināti veica selekciju. Līdzīgi arī sāka pieradināt un pavairot dzīvniekus, kuri bija mierīgāki, paklausīgāki un noderīgāki. Senie cilvēki izvēlējās dzīvniekus, kas dod vairāk gaļas, piena vai vilnas.
Pirmās selekcionētās šķirnes radušās jau pirms rakstītās vēstures. Tas bija viens no galvenajiem soļiem cilvēces attīstībā - bez selekcijas nevarētu pastāvēt mūsdienu lauksaimniecība un pārtikas ražošana.
Selekcija ir process, kurā cilvēks apzināti izvēlas un krusto augus vai dzīvniekus, lai iegūtu pēcnācējus ar vēlamām īpašībām. To var uzskatīt par cilvēka vadītu iedzimtības izmantošanu.
- izvēlas labākos indivīdus – tos, kuriem ir vēlamās īpašības,
- indivīdus savstarpēji krusto,
- pēcnācējus novērtē, no tiem atkal izvēlas labākos,
- procesu atkārto vairākās paaudzēs, līdz iegūst vēlamo rezultātu.
Selekcijas rezultātā rodas šķirne.
Šķirne ir cilvēka radīta dzīvnieku vai augu grupa, kurai ir noteiktas, īpaši atlasītas pazīmes.
Augu selekcija ir process, kurā tiek krustoti vai izvēlēti augi ar noteiktām īpašībām. Mērķis ir iegūt ražīgākus augus (dod vairāk augļu, graudu u.c.), izturīgākus pret slimībām, salu vai sausumu, ar labāku garšu vai uzturvērtību, ar ilgāku uzglabāšanas laiku, dekoratīvi un estētiski uzlabotākus.
Cilvēki ar selekcijas palīdzību (apzināti izvēloties augus ar noteiktām īpašībām) no viena savvaļas kāposta – Brassica oleracea – ir izveidojuši dažādas pazīstamas dārzeņu šķirnes.
- Ziedkāposts jeb puķkāposts iegūts selekcionējot ziedkopas.
- Brokolis iegūts no ziedkopas un stumbra.
- Briseles kāposti no sānu pumpuru selekcionēšanas.
- Kolrābji no selekcionētiem stumbriem.
- Kāposti no galotnes pumpuru selekcijas.
- Kāļi iegūti no selekcionētām lapām.
Savvaļas kāposta selekcija
Cilvēks visbiežāk selekcionē augus un dzīvniekus, kas tiem ienes vislielāko labumu dažādās jomās.
- Lauksaimniecības augus un dzīvniekus, lai iegūtu vairāk pārtikas, uzlabotu kvalitāti un nodrošinātu izturību pret apstākļiem.
- Dekoratīvos augus un mājdzīvniekus, lai iegūtu skaistāku izskatu, krāsas, formu vai uzvedību.
Mūsdienās selekcija tiek apvienota ar gēnu inženieriju un DNS analīzi, kas padara to daudz precīzāku un ātrāku. Piemēram, tiek izveidoti hibrīdi - augi ar īpaši augstu ražību. Ir iespējams arī ātrāk noteikt, kuriem augiem vai dzīvniekiem ir vēlamie gēni. Tiek selekcionēti augi ar mazāku nepieciešamību pēc ķimikālijām.
Selekcijas plusi un mīnusi