Gandrīz katra mūsu organisma šūna satur ģenētisko informāciju par organisma uzbūvi un darbību. Tomēr katrai šūnai ir savs dzīves ilgums - dažām dažas dienas, citām daži mēneši, tomēr katra šūna nomirst. Organismam ir jāaug, jāatjauno bojātās un mirstošās šūnas, vienlaikus nodrošinot ģenētiskās informācijas "nepazušanu" jeb katrai nākamajai meitšūnai ir jāsaņem tāda pati informācija no mātšūnas, lai to atkal nodotu nākamajai un tā tālāk.
Šūnu dalīšanās ir process, kurā viena šūna sadalās divās vai vairākās jaunās šūnās.
- organisma augšanu,
- bojāto šūnu atjaunošanu un
- jaunu dzīvību radīšanu.
Organismā visas šūnas var iedalīt divās grupās - somatiskajās šūnās un dzimumšūnās.
Šūnu iedalījums ķermeņa un dzimumšūnās
Somatiskās šūnas ir visas organisma ķermeņa šūnas, izņemot dzimumšūnas. Tās ir, piemēram, ādas, muskuļu, nervu, kaulu un citu orgānu šūnas. To dalīšanās rezultātā veidojas identiskas meitšūnas ar tādu pašu hromosomu skaitu kā mātes šūnai (cilvēkam – 46 hromosomas). Svarīgi atcerēties, ka somatiskajās šūnās esošo ģenētiskā informācija ir iegūta no abiem vecākiem - 23 hromosomas (cilvēkiem) ir sākotnēji nākušas no mātes organisma, bet otras 23 no tēva organisma.
Dzimumšūnas ir šūnas, kas piedalās jauna organisma radīšanā. Tās ir olšūnas (sievietēm) un spermatozoīdi (vīriešiem). Dzimumšūnu dalīšanās rezultātā veidojas šūnas ar uz pusi mazāku hromosomu skaitu (cilvēkam – 23 hromosomas). Kad cilvēka spermatozoīds ar 23 hromosomām apaugļo olšūnu ar 23 hromosomām, veidojas apaugļota olšūna
(zigota) ar pilnu hromosomu skaitu – 46.
Cilvēka dzimumu nosaka dzimumhromosomas jeb 23. hromosomu pāris - 45. un 46. hromosoma. Viena hromosoma ir iegūta no mātes, otra no tēva. Cilvēkiem dzimumhromosomas ir divu veidu - X un Y.
Cilvēka dzimumu nosaka dzimumhromosomas jeb 23. hromosomu pāris - 45. un 46. hromosoma. Viena hromosoma ir iegūta no mātes, otra no tēva. Cilvēkiem dzimumhromosomas ir divu veidu - X un Y.
- Ja organismam pēdējais hromosomu pāris ir XX, tad tā ir sieviete.
XX ir sieviešu dzimumšūnas
- Ja organismam pēdējais hromosomu pāris ir XY, tad tas ir vīrietis.
XY ir vīriešu dzimumšūnas
Olšūna vienmēr satur X hromosomu. Spermatozoīds var saturēt X vai Y hromosomu. Ja olšūnu apaugļo spermatozoīds ar X hromosomu, attīstās meitene (XX). Ja spermatozoīds nes Y hromosomu, attīstās zēns (XY). Tātad dzimumu nosaka tēva dzimumšūna.
Katrs cilvēks manto pazīmes no abiem vecākiem. Pazīmes (piemēram, acu krāsa, matu krāsa, asinsgrupa) tiek nodotas ar gēnu palīdzību. Gēni atrodas hromosomās, katrā gēnā ir informācija par konkrētu pazīmi. Katrai pazīmei cilvēks saņem divas gēnu kopijas – vienu no mātes, otru no tēva. Daži gēni ir dominanti jeb "spēcīgāki", un tie nosaka pazīmi pat tad, ja ir tikai viena šāda gēna kopija. Citi ir recesīvi jeb "vājāki", un tie izpaužas tikai tad, ja abas gēna kopijas ir recesīvas. Piemēram, ja vienam no vecākiem ir brūnas acis (dominanta pazīme), bet otram - zilas acis (recesīva pazīme), visticamāk, ka bērniem arī būs brūnas acis.
Pazīmes, kas tiek nodotas ar gēnu palīdzību pēcnācējiem