Norādāmie vietniekvārdi norāda uz priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai to pazīmēm.
Norādāmie vietniekvārdi šis, šī, šāds, šāda norāda uz tuvākiem priekšmetiem vai dzīvām būtnēm, vai to pazīmēm.
Šajā vietā būs dārzs.
Šajā vietā būs dārzs.
Norādāmie vietniekvārdi tas, tā norāda uz tālākiem priekšmetiem vai dzīvām būtnēm, vai to pazīmēm.
Tas mežs ir ogām bagāts.
Tas mežs ir ogām bagāts.
Norādāmie vietniekvārdi viņš, viņa norāda uz vistālākajiem priekšmetiem vai dzīvām būtnēm, vai to pazīmēm.
Viņā lauka malā aug ozols.
Šie vietniekvārdi mūsdienās tiek ļoti reti lietoti.
Vietniekvārdus šis, šī loka īpatnēji.
|
skaitlis
|
vienskaitlis
|
vienskaitlis
|
daudzskaitlis
|
daudzskaitlis
|
|
locījums
|
vīriešu dzimte
|
sieviešu dzimte
|
vīriešu dzimte
|
sieviešu dzimte
|
|
N
|
šis
|
šī
|
šie
|
šīs
|
|
Ģ
|
šā, šī
|
šās, šīs
|
šos
|
šo
|
|
D
|
šim
|
šai
|
šiem
|
šīm
|
|
A
|
šo
|
šo
|
šos
|
šīs
|
|
I
|
ar šo
|
ar šo
|
ar šiem
|
ar šīm
|
|
L
|
šajā, šai, šinī
|
šajā, šai, šinī
|
šajos, šais, šinīs
|
šajās, šais, šinīs
|
|
V
|
–
|
–
|
–
|
–
|
Īpatnēji loka arī vietniekvārdus tas, tā.
|
skaitlis
|
vienskaitlis
|
vienskaitlis
|
daudzskaitlis
|
daudzskaitlis
|
|
locījums
|
vīriešu dzimte
|
sieviešu dzimte
|
vīriešu dzimte
|
sieviešu dzimte
|
|
N
|
tas
|
tā
|
tie
|
tās
|
|
Ģ
|
tā
|
tās
|
to
|
to
|
|
D
|
tam
|
tai
|
tiem
|
tām
|
|
A
|
to
|
to
|
tos
|
tās
|
|
I
|
ar to
|
ar to
|
ar tiem
|
ar tām
|
|
L
|
tajā, tai, tanī
|
tajā, tai, tanī
|
tajos, tais, tanīs
|
tajās, tais, tanīs
|
|
V
|
–
|
–
|
–
|
–
|
Atgriezeniskais vietniekvārds sevis ir attiecināms uz visām trim personām gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī.
Atgriezeniskais vietniekvārds nemainās ne skaitlī, ne dzimtē.
Atgriezeniskais vietniekvārds nemainās ne skaitlī, ne dzimtē.
Piemērs:
Viņa lasa sev zemenes.
Viņš lasa sev zemenes.
Mēs lasām sev zemenes.
Viņš lasa sev zemenes.
Mēs lasām sev zemenes.
Es sevi redzu spogulī.
Tu sevi redzi spogulī.
Viņas sevi redz spogulī.
Tu sevi redzi spogulī.
Viņas sevi redz spogulī.
Es meklēju kļūdas sevī.
Jūs meklējat kļūdas sevī.
Viņi meklē kļūdas sevī.
Jūs meklējat kļūdas sevī.
Viņi meklē kļūdas sevī.
Atgriezeniskajam vietniekvārdam ir tikai 5 locījumi.
| locījums |
vietniekvārda forma
|
|
N
|
–
|
|
Ģ
|
sevis
|
|
D
|
sev
|
|
A
|
sevi
|
|
I
|
ar sevi
|
|
L
|
sevī
|
|
V
|
–
|
Piederības vietniekvārdi norāda uz piederību kādai personai.
Tava māsa dzied.
Savs darbs jāpadara.
Piederības vietniekvārdi mans, mana norāda uz piederību vienskaitļa 1. personai.
Mana glezna.
Mana glezna.
Piederības vietniekvārdi tavs, tava norāda uz piederību vienskaitļa 2. personai.
Tava vēstule.
Tava vēstule.
Piederības vietniekvārdi savs, sava norāda uz piederību jebkurai vienskaitļa vai daudzskaitļa personai.
Es kārtoju savu istabu.
Tu kārto savu istabu.
Viņš kārto savu istabu.
Viņa kārto savu istabu.
Mēs kārtojam savu istabu.
Jūs kārtojat savu istabu.
Viņi kārto savu istabu.
Viņas kārto savu istabu.
Es kārtoju savu istabu.
Tu kārto savu istabu.
Viņš kārto savu istabu.
Viņa kārto savu istabu.
Mēs kārtojam savu istabu.
Jūs kārtojat savu istabu.
Viņi kārto savu istabu.
Viņas kārto savu istabu.
Lai norādītu piederību daudzskaitļa 1. personai, tiek lietota personas vietniekvārda mēs daudzskaitļa ģenitīva forma mūsu.
Mūsu klase ir draudzīga.
Mūsu klase ir draudzīga.
Lai norādītu piederību daudzskaitļa 2. personai, tiek lietota personas vietniekvārda jūs daudzskaitļa ģenitīva forma jūsu.
Jūsu darbs ir vislabākais.
Jūsu darbs ir vislabākais.
Lai norādītu piederību daudzskaitļa un vienskaitļa 3. personai, tiek lietota šo personas vietniekvārdu ģenitīva forma – viņa, viņas, viņu.
Zēns zīmē. Viņa zīmējumā ir daudz bērnu.
Meitene zīmē. Viņas zīmējumā ir daudz bērnu.
Viņu zīmējumos ir daudz bērnu.
Zēns zīmē. Viņa zīmējumā ir daudz bērnu.
Meitene zīmē. Viņas zīmējumā ir daudz bērnu.
Viņu zīmējumos ir daudz bērnu.
Ja piederības vietniekvārdi tavs un jūsu tiek lietoti vēstulē, tad šie vietniekvārdi rakstāmi ar lielo burtu – Tavs, Jūsu.