Vārddarināšana ir valodniecības apakšnozare, tā pēta vārddarināšanas līdzekļu izmantošanu vārda leksisko nozīmju vai vārdu nianšu izteikšanai.
Termini:
- Morfēma — vismazākā valodas vienība ar noteiktu nozīmi.
- Sakne — morfēma ar noteiktu leksisko nozīmi – gan atsevišķam vārdam, gan radniecīgai vārdu saimei.
- Galotne — morfēma vārda beigās.
- Priedēklis — morfēma saknes priekšā.
- Piedēklis — morfēma starp sakni un galotni.
- Celms — vārda daļa bez galotnes.
- Izskaņa — vārda pēdējais piedēklis un galotne.
- Pirmatnīgs vārds — vārds, kura celmā ir tikai sakne.
- Atvasināts vārds — vārds, kura celmā bez saknes ir arī citas morfēmas.
- Saliktenis — vārds, kura celmā ir vismaz divas saknes.
Priedēklis un piedēklis maina vārda leksisko nozīmi.
Izmantojot dažādus vārddarināšanas līdzekļus, no vienas saknes var izveidot daudzus radniecīgus, bet dažādas leksiskās nozīmes vārdus.
melns — pirmatnīgs vārds
|
Sakne
|
Galotne
|
|
meln
|
s
|
|
Vārddarināšanas
līdzeklis
|
Vārddarināšanas
līdzekļa piemērs
|
Jaundarinātais
vārds
|
| priedēklis | pa-, pār- | pamelns, pārmelns (reti) |
| galotne | -is | melnis |
| izskaņa |
-ēt, -ums,
-īgs, -gans
|
melnēt melnums melnīgs melngans |
| salikteņa veidošana |
sarkans
zilgans
zeme
raksts
|
sarkanmelns
zilganmelns
melnzeme
melnraksts
|
Vienlaikus var izmantot vairākus vārddarināšanas līdzekļus.
Darbības vārdu darināšanā tiek izmantoti priedēkļi aiz-, ap-, at-, ie-, iz-, ne-, no-, pa-, pār-, pie-, sa-, uz-.
Darbības vārdu darināšana ar priedēkli:
- aiz- norāda uz darbības virzību, norisi aiz kaut kā vai kaut kam priekšā; aizbraukt;
- ap- norāda, ka darbība notiek apkārt runas objektam, darbība aptver visu objektu, darbība tiek veikta daļēji, darbība tiek pabeigta, darbība notiek pretējā virzienā utt.; apbraukt;
- at- norāda uz darbības virzienu, piemēram, attālināšanos, vēršanos atpakaļ, iesākšanos utt.; atbraukt;
- ie- norāda, ka darbība virzās vai tiek virzīta virzienā uz iekšu, darbība norisinās daļēji utt.; iebraukt;
- iz- norāda uz darbības virzību, piemēram, ārā no kaut kurienes, kaut kam cauri, uz visām pusēm, aptver visu objektu, darbība ir pilnīga un pabeigta, darbība ir momentāna utt.; izbraukt;
- ne- atbilst nolieguma partikulas nozīmei — darinātie darbības vārdi izsaka to, ka darbība netiek veikta, nav iespējama vai vēlama; nebraukt;
- pa- nozīmes parasti atklājamas tikai teikuma kontekstā. Piemēram, darbības virzība zem kaut kā, garām kaut kam, ierobežota darbība, izsaka mazāk intensīvu darbību, nosauc pabeigtu darbību; pabraukt;
- pār- izsaka vietas nozīmi, un nozīmes ziņā saistīts ar prievārdu pār; pārbraukt;
- pie- izmanto, lai norādītu darbības virzību tuvāk, darbības pabeigtību utt.; piebraukt;
- sa- veido darbības vārdus ar apvienošanas, saskaņošanas, sadalīšanas utt. nozīmēm; sabraukt
- uz- galvenā ir vietas nozīme, piemēram, augšup, virsū utt.; uzbraukt.
Lietvārdu darināšanā izmanto priedēkļus aiz-, ap-, at-, bez-, ie-, ne-, no-, pa-, pār-, pēc-, pie-, pirms-, pret-, starp-, uz-, zem-.
Lietvārdu darināšana ar priedēkli:
- aiz- nosauc vietu, teritoriju; aizupe;
- ap- nosauc objektu, kas ir kaut kam apkārt; apvākojums;
- at- nosauc norisi, kas atkārtojas; atblāzma;
- bez- nosauc kaut ko, kas dotajam lietvārdam pietrūkst; bezkaunība;
- ie- nosauc kaut ko ar nozīmi 'mazāks' vai 'kaut kur iekšā'; iedobe;
- ne- nosauc kādas parādības vai stāvokļa daļēju vai pilnīgu noliegumu; negods;
- no- nosauc laika vai vietas nozīmi; novakars;
- pa- saistīts ar prievārda zem nozīmi; patilte;
- pār- izmanto telpiskās nozīmes izteikšanai; pārupe;
- pēc- nosauc laika nozīmi; pēcstundas;
- pie- saistīts ar prievārda pie nozīmi; piekariņš;
- pirms- izsaka laika secības nozīmi; pirmskara;
- pret- nosauc lietvārdus ar pretējības nozīmi; pretpols;
- starp- nosauc objektus, kas atrodas starp kaut ko vai kaut kam pa vidu; starpliktuve;
- uz- izsaka vietas nozīmi; nosauc objektu, kas zem kaut kā, zemāk par kaut ko; uzgalis;
- zem- objekts atrodas zem kaut kā, zemāk par kaut ko; zemzare.
Atkārto par deminutīvu darināšanu!