1. Modernisms

Modernisms iezīmēja pāreju no figuratīvās mākslas (tiek attēlotas pazīstamas formas, cilvēki, ainavas un citus atpazīstamus objektus tā, lai tie būtu viegli saprotami un atpazīstami skatītājiem) uz abstrakto mākslu. Mākslinieki pilnībā atteicās no atpazīstamas realitātes attēlojuma, izvēloties abstraktas formas un krāsas kā izteiksmes līdzekli. Modernisti meklēja jaunas formas, izteiksmes līdzekļus un tehnikas. Tie eksperimentēja ar krāsām, formām un materiāliem, cenšoties pārkāpt esošās robežas un radīt kaut ko jaunu.

 

 

Industriālā revolūcija — rūpniecības attīstība; gan mehāniskās iekārtas, gan masu ražošana radīja jaunus dzīvesveidus un pārmaiņas. Mākslinieki bija spiesti meklēt jaunas izteiksmes formas. 

Pasaules kari — pasaules kari, it īpaši Pirmais pasaules karš (1914–1918), atstāja dziļas traumas sabiedrībā.  

Tehnoloģiskās inovācijas un sabiedrības pārmaiņas — tehnoloģiskās inovācijas, piemēram, fotogrāfija, kino un jaunās drukas tehnoloģijas, ietekmēja mākslu. Fotogrāfija noveda pie izmaiņām glezniecībā, jo mākslinieki sāka pievērsties ne tikai reālajai attēlošanai, bet arī  abstrakcijai.

 

 

 

Mākslinieki centās pārvarēt ierobežojumus un eksperimentēja ar jaunām formām, tehnikām un izteiksmes veidiem.

 

 

Laika gaitā notikušās tehnoloģiskās pārmaiņas, industriālā revolūcija ietekmēja Modernisma rašanos. Mākslinieki meklēja veidus, kā atspoguļot jauno, mainīgo pasauli.

 

 

Modernisms uzsvēra individuālismu un personisku izteiksmi, mākslas darbos sastopama abstrakcija un formas pārveidošana. Mākslinieki atteicās no reālās ainavas vai objektiem un koncentrējās uz formu, līniju, krāsu un tekstūru pašas par sevi.

 

 

Mākslinieki eksperimentēja ar dažādām tehnikām un materiāliem, piedāvājot jaunas izpausmes formas. Līdz ar modernismu izveidojās arī jauni mākslas virzieni.

 

 

Kubisms: ģeometriskas formas, it īpaši kubiskas formas, raksturo šo mākslas virzienu. Attēli ir fragmentēti un atainoti no dažādiem skata punktiem.
 

Impresionisms: raksturīgi īsi, spontāni krāsu triepieni, tiek atspoguļotas  ikdienas dzīves ainas. Mākslas virziens pievērsās gaismas un krāsu mijiedarbībai.  Ir ātra un nevērīga glezniecības tehnika.
 
Fovisms: mākslas virziens, kuram raksturīgi izmantot tīras, spilgtas krāsas, izmantojot netradicionālas krāsu kombinācijas.
 
Simbolisms: mākslas virziens, kurš atspoguļo simbolu lietošana glezniecībā. Tiek izmantoti mistiski un mītiski elementi,  kas pārsniedz un atspoguļo reālo pasauli. 
 
Futūrisms: ātrums un tehnoloģijas ir biežāk attēlotie, mākslas virziena elementi un glezniecības izteiksmes centrs ir kustība vai enerģija.
 
Sirreālisms: mākslas virzienam raksturīgas nesakarīgas, bieži vien sapņainas atmosfēras. 

 

Postimpresionisms: mākslas virziens atspoguļo individuāli interpretētas formas un krāsu.

 

Ekspresionisms: krāsas, forma un tehnikas tika izmantotas, lai izteiktu emocijas un subjektīvo pieredzi, atkāpjoties no realitātes attēlošanas. Deformēja formu un telpu, lai radītu izteiksmīgus attēlus.

 

Abstrakcionisms: attēlo abstraktas, nekonkrētas formas, līnijas un krāsas. Krāsas kļūst par svarīgāko rīku, ar kuru izpaust emocijas. 

 

Dadaisms: izveidojās pirmajā pasaules kara laikā , kad mākslinieki vērsās pret cilvēces saprātu. Dadaistu darbi bieži atspoguļoja absurdu. Viņi apšaubīja tradicionālās mākslas vērtības, pievēršoties nejēdzīgam, neracionālam saturam. Izmantoja kolāžu un, lai radītu savus darbus, apvienoja dažādus atkritumus, reklāmas vai citus atrastos objektus, lai izveidotu jaunu vizuālo skatījumu.