3. Rakurss, tālums un tuvums

 

Ja skatāmies no augšas, objekti izskatīsies citādi nekā tad, ja skatāmies no lejas vai sāniem.

 

 

Rakurss arī palīdz radīt perspektīvu, jo tas nosaka, kā objekti izskatās attiecībā pret citiem objektiem.  Piemēram, skatoties uz ceļu, rakurss parāda, cik "dziļš" tas ir, un kā tas izskatās kopā ar apkārtējiem objektiem.

 

 

Attēlā redzamais ceļš šķietami izplešas un aivijas tālumā, radot dziļuma sajūtu, taču rakurss ir no lejas, kas padara cipreses vizuāli augstākas.

 

Rakurss ietekmē skatītāja redzējumu uz lietām un objektiem, jo atkarībā no rakursa, var mainīties mūsu redzējums par attēla vai objekta saturu un nozīmi.

 

 

 

Skatpunkts ir tas, no kura mēs raugāmies uz objektu vai ainavu, piemēram Pītera Brēgela darbā "Mednieki sniegā (ziema)" redzams no augsta skatpunkta vai "Putna perspektīvas" tas nozīmē, ka tu skaties uz lietām no augšas, it kā būtu putns kas ļauj redzēt plašu ainavu un apkārtējo dabu no augšas, radot iespaidu par plašumu.

 

 

Zems skatpunkts vai "Vardes perspektīva", ja skatāmies no zemes (piemēram, guļot uz zemes), objekti šķiet lielāki.

 

 

 

Tuvie objekti izskatās lielāki un precīzāki. Tie var būt arī spožāki un krāsaināki. Piemēram, ziedi tuvplānā izskatās dzīvīgi, un mēs varam ziedam redzēt katru ziedlapiņu.

 

 

Tālāki objekti izskatās mazāki un mazāk skaidri saskatāmi. Tie ir bālāki un izplūduši, piemēram, kalni tālumā var izskatīties gaiši un neskaidri.