Tu jau proti reizināt un dalīt divus veselus dažādzīmju un vienādzīmju skaitļus un noteikt darbības zīmi.  
Zīmju likumu var formulēt šādi:
Reizinājums (dalījums) ir pozitīvs skaitlis, ja reizinātāji (dalāmais un dalītājs) ir ar vienādām zīmēm: 
++=++:+=+=+:=+
 
Reizinājums (dalījums) ir negatīvs skaitlis, ja reizinātāji (dalāmais un dalītājs) ir ar dažādām zīmēm:
+=+:=+=:+=
Šis zīmju likums noteic arī rezultāta zīmi, ja reizināsim divus daļskaitļus.
(0,3)5=1,5 vai 0,30,5=0,15, vai 0,20,07=0,014
 
Neaizmirsti par decimāldaļu reizināšanas likumiem!
Divus decimālskaitļus sareizinot, iegūtajā rezultātā aiz komata (pirms saīsināšanas) atrodas tik ciparu, cik ciparu aiz komata ir abiem reizinātājiem kopā.
Zīmju likums nosaka arī rezultāta zīmi, ja dalīsim divus daļskaitļus.
Piemēram:
(1,8):6=0,3, jo (0,3)6=1,8
arī 1,8:(6)=0,3, jo (0,3)(6)=1,8
 
Tu jau zini arī, kā jādala decimāldaļa ar decimāldaļu.
 
Lai izdalītu divas decimāldaļas, dalāmajā un dalītājā jāpārceļ komats par tik cipariem pa labi, cik ciparu ir aiz komata dalītājā. Tālāk dalīšanu izpilda tāpat, kā dalot decimāldaļu ar naturālu skaitli.
Piemērs:
\(-0,648:0,8=-6,48:8=-0,81\)
Sareizinot (vai izdalot) vairākus dažādzīmju skaitļus, reizinājums (dalījums) ir pozitīvs, ja negatīvo reizinātāju (dalāmo un dalītāju) skaits ir pāra skaitlis, bet negatīvs, ja negatīvo reizinātāju (dalāmo un dalītāju) skaits ir nepāra skaitlis.
Piemērs:
50,43(0,2)=1,2, jo negatīvo reizinātāju skaits ir \(3\) (nepāra skaitlis);
50,4(3)(0,2)(1)=1,2, jo negatīvo reizinātāju skaits ir \(4\) (pāra skaitlis).