OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Kas ir vieglāks - kilograms ķieģeļu vai kilograms vates? Protams, ka abi sver vienādi - vienu kilogramu. Bet kas aizņems vairāk vietas? Vairāk vietas aizņems vate, jo tai ir mazāks blīvums.
Viena no vielu īpašībām ir blīvums. Piemēram, ja vilciena vagonā ar noteiktu tilpumu rīta stundā ir daudz pasažieru, bet dienas vidū - maz, tad blīvums atšķirsies. Var teikt, ka no rīta cilvēki bija daudz blīvāk izvietojušies, bet dienā - mazāk blīvi.
Ļoti viegla viela ir, piemēram, hēlijs, ko var pildīt gaisa balonos. Smaga viela ir, piemēram, svins, no kā var gatavot atsvarus, lai makšķeres āķis iegrimtu ūdenī. Dažādu vielu blīvumu visvieglāk salīdzināt, ja kāda ķermeņa tilpums ir vienāds. Piemēram, attēlā redzami trīs kubi, kuriem ir vienāds tilpums, bet atšķirīga masa un materiāls.
Blīvums - lielums, kas parāda, cik liela masa ir vienai tilpuma vienībai.
Attēlā redzamā pludmales bumba, futbola bumba un boulinga bumba ir vienāda tilpuma, bet to masa atšķirīga. Tā kā blīvums raksturo vienas tilpuma vienības masu, tad tās var salīdzināt. Pludmales bumbas blīvums ir vismazākais, bet boulinga bumbas blīvums - vislielākais.
Ja materiālu vielu daļiņas varētu saskatīt, tad ciešāk izvietotās būtu blīvākiem materiāliem, bet brīvāks vielu daļiņu novietojums ir mazāk blīviem materiāliem. Jo daļiņas vielā ir lielākas un ciešāk sakārtotas (blīvākas), jo viela ir smagāka.
Blīvums ir viena no īpašībām, kas ļauj skaidrot, kāpēc daži priekšmeti peld, bet citi grimst. Korķa blīvums ir mazāks nekā ūdens, tāpēc tas peld. Metāls grimst,jo tā blīvums ir lielāks. Jo vielas blīvums mazāks, jo tā ir vieglāka un traukā izvietosies augstāk.
Arī dažādiem šķidrumiem var atšķirties blīvums. Ja vienā traukā ielej eļļu un ūdeni, tad eļļa vienmēr nostāsies augšpusē, jo tā ir mazāk blīva.
