Ja ir pavisam tumšs un nav gaismas, tad saskatīt apkārtni ir ļoti grūti un viss ir melns. Kaut nedaudz gaismas ļauj ieraudzīt ķermeņu aprises, bet ja gaismas avoti nodrošina pietiekoši daudz starojuma, tad pasaule apkārt ir ļoti labi saskatāma. Tātad, lai redzētu ir nepieciešama gaisma.
Gaisma - starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Atceries, ka gaismas avots izstaro gaismu. Tos var iedalīt divās grupās - dabiski un mākslīgi. Piemēram, svarīgākais dabiskais gaismas avots ir Saule, bet mākslīgie gaismas avoti ir cilvēka radīti - spuldzes, laternas, sveces un ieslēgts TV ekrāns.
Vairāki priekšmeti spīd, bet nav gaismas avoti, jo tikai atstaro gaismu. Atstarotāji ir, piemēram, Mēness, ceļazīmes un spoguļa virsma.
Atgādinājums par gaismas avotiem un atstarotājiem ir šeit.
Interesanti, ka gaisma satur visu apkārt redzamo krāsu salikumu. To sauc par balto gaismu. Baltās gaismas staru laužot, var iegūt krāsu joslu, kas sastāv no sarkanās, oranžās, dzeltenās, zaļās, zilās, tumši zilās un violetās krāsas.
Baltā gaisma - gaisma, kas sastāv no septiņām dažādas krāsas gaismām.
Dabā baltās gaismas sadalīšanos krāsās var redzēt varavīksnē. Tā veidojas, ja Saule ir zemu debesīs un gaisā ir ūdens pilieni. Saules stari lūst un atstarojas ūdens pilienos.
Svarīgi!
Varavīksnē krāsu joslas veidojas secībā: sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, gaiši zila, zila un violeta.
Šeit var noskatīties video par varavīksnes veidošanos (angļu val.)
Lai izprastu to, kā mēs ieraugam priekšmetus un to krāsas, ir jāzina, ka gaismas stari var gan atstaroties, gan absorbēties jeb uzsūkties. Attēlos var redzēt šīs abas gaismas staru īpašības.
Kad gaisma nokļūst līdz kādam priekšmetam, piemēram, ābolam, tad no tā vislabāk atstarojas sarkanā krāsa, bet pārējo krāsu gaismu it kā tiek uzsūkta sevī jeb absorbēta. Bet ābola lapas atstaro zaļo krāsu un pārējās krāsas tiek absorbētas. Līdz ar to cilvēka acs ābolu redz sarkanu un tā lapu zaļu.
