Mierīgā ieelpā cilvēks ieelpo aptuveni \(0,5\) \(L\) gaisa un tikpat daudz gaisa arī izelpo. Viens no cilvēka veselības rādītājiem ir plaušu dzīvības tilpums jeb plaušu vitālā kapacitāte.
Plaušu dzīvības tilpums ir gaisa daudzums, ko cilvēks spēj izelpot pēc visdziļākās ieelpas.
Plaušu dzīvības tilpumu mēra ar mērierīci, ko sauc par spirometru
Cilvēkiem, kas regulāri nodarbojas ar sportu vai spēlē pūšamos instrumentus, plaušu dzīvības tilpums ir lielāks. Smēķēšana plaušu dzīvības tilpumu samazina. Viens no būtiskākajiem elpceļu slimošanas iemesliem ir smēķēšana. Tā ne tikai negatīvi ietekmē elpošanas orgānus, bet atstāj arī negatīvas sekas uz visu organismu! Elpvadu, tāpat kā deguna dobumu, klāj skropstiņepitēlijs. Skropstiņas virza putekļus un baktērijas laukā no elpceļiem. Smēķētājiem elpvada skropstiņas nespēj normāli darboties, jo tabakas dūmos esošās vielas paralizē to darbību. Smēķētāju plaušās uzkrājas kaitīgas vielas un viņus bieži moka nepatīkams klepus.
Veselas plaušas un smēķētāja plaušas
Svarīgi!
Elpošanas orgānu slimības ir bieži sastopamas, jo elpceļi saskaras ne tikai ar gaisu, bet arī gaisā esošajiem vīrusiem un baktērijām.
Bronhīta jeb bronhu elpvadu iekaisuma simptomi ir klepus, durstošas sāpes krūtīs, straujš slimības sākums ar pēkšņu temperatūras paaugstināšanos, līdz pat \(39 - 40°C\). Ārstēšana jāveic laicīgi, jo citādi var rasties astma, jākonsultējas ar ģimenes ārstu par piemērotāko ārstēšanas metodi, slimošanas ilgums līdz četrām nedēļām.
Tuberkuloze ir infekcijas slimība, kuru izraisa tuberkulozes nūjiņa. Lielākoties tuberkuloze skar plaušas. Taču ar asins straumi infekcija var izplatīties pa visu organismu un skart tādus orgānus, kā nieres, mugurkaulu, gūžas kaulus un locītavas, dzimumorgānus, acis, limfmezglus, galvas smadzenes, u.c. Inficēšanās notiek gaisa pilienu ceļā. Tuberkulozi izplata tikai cilvēki, kas jau ir slimi ar plaušu tuberkulozi. Slimais cilvēks klepojot, šķaudot, runājot, apkārtējā vidē ar sīkiem siekalu pilieniņiem izdala tuberkulozes nūjiņas. Simptomi ir klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra, svara zudums, pastiprināta svīšana naktīs.
Gripa ir akūta infekcijas slimība. Gripa skar galvenokārt elpošanas orgānu sistēmu un ir īpaši bīstama maziem bērniem, cilvēkiem pēc 60 – 65 gadiem un pacientiem, kuriem ir hroniskas slimības un novājināta imunitāte, iespējamo komplikāciju dēļ. Gripu izraisa vīruss. Gripas vīrusam izdala trīs tipus – \(A\), \(B\) un \(C\). Iemesls, kāpēc ar gripas vīrusu tik grūti cīnīties, ir tā antigēnu struktūras mainīgā daba. Tas rada grūtības izstrādāt vakcīnu, kas būtu efektīva ilgstošā laika periodā. Katru gadu gripas sezonas nobeigumā tiek izteiktas prognozes un plānoti pasākumi nākošā gada gripas vīrusa tipam. Simptomi ir klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpceļu iekaisums.
Angīna ir augšējo elpceļu, visbiežāk aukslēju mandeļu iekaisums. Ar angīnu vairāk slimo bērni un jaunieši. Slimības ierosinātāji parasti ir strutu veidošanos izraisošas baktērijas - stafilokoki, streptokoki, vīrusi vai patogēnās sēnes. Slimniekam parasti palielinās un kļūst sāpīgas mandeles, uz tām redzami strutaini veidojumi, paaugstinās temperatūra. Pret angīnu neveidojas specifiskā (iegūtā) imunitāte, tāpēc ar šo slimību slimo vairākkārt.
Difterijai ir vairākas formas, atkarībā no tā, kādi orgāni ir inficēti. Šai infekcijas slimībai ir raksturīga plēvainu aplikumu veidošanās uz gļotādām un ādas. Visbiežāk ar difterijas nūjiņu tiek inficēti elpceļi, retāk - dzimumorgānu gļotāda, acu gļotāda. Mikroorganismiem vairojoties, izdalās toksīni. Pirmajās slimības dienās difterijas toksīna dēļ veidojas gļotādas apsārtums, tūska, šūnu bojāeja un īpašu plēvju veidošanās. Toksīni uzsūcas arī asinīs un izplatās pa visu organismu. Tie toksiski iedarbojas uz sirds muskuli, skar nervu sistēmu, rada nieru un aknu bojājumus. Parasti ar difteriju slimo nevakcinēti cilvēki vai arī cilvēki ar vāju imunitāti.
Plaušu karsonis ir smaga plaušu infekcijas slimība, kuru visbiežāk izraisa baktērijas pneimokoki, kas patstāvīgi atrodas uz elpceļu gļotādas. To aktivēšanos veicina saaukstēšanās, pārpūle, traumas, akūtas infekcijas. Slimībai ir raksturīgs klepus, nespēks, apgrūtināta elpošana, paaugstināta temperatūra. Infekcija izraisa gļotu un strutu uzkrāšanos alveolās, tādējādi apgrūtinot gāzu maiņu. Infekcijas perēkļus var saskatīt veicot plaušu rentgenu. Specifiskā (iegūtā) imunitāte neveidojas pret visām baktērijām, kas izraisa plaušu karsoni, tāpēc ar šo slimību var saslimt vairākkārt.
Svarīgi!
Ja cilvēks ir saslimis ar elpošanas orgānu slimībām, tad jāatceras, ka vairums no tām izplatās pa gaisu - kā pilienu infekcija, tāpēc šķaudīšanas un klepošanas laikā ir jālieto salvetes. Kā arī nav vēlams apmeklēt sabiedriskas vietas, lai neinficētu līdzcilvēkus.