Vairumam dzīvnieku ir raksturīga dobumgremošana. To organismā ir izveidojusies telpa, kurā enzīmi sašķeļ uzņemto barību. Lielākajai daļai dzīvnieku tas ir gremošanas trakts.
Dzīvnieku gremošanas orgānu sistēma ir sistēma, kas ir atbildīga par pārtikas sagremošanu un uzsūkšanos.
Nepilnīgam gremošanas traktam ir tikai viena atvere, ko sauc par muti. Tā kalpo gan barības uzņemšanai, gan izvadīšanai. Šāds gremošanas trakts raksturīgs ne pārāk aktīviem, vienkāršiem dzīvniekiem – zarndobumaiņiem un plakantārpiem.
Hidras nepilnīgais gremošanas trakts
Pilnīgam gremošanas traktam ir divas atveres - mute un ānuss. Šāds gremošanas trakts raksturīgs visiem mugurkaulniekiem, posmkājiem, moluskiem, posmtārpiem.
Svarīgi!
Dzīvnieku gremošanas trakts ir pielāgots viņu barošanās veidam - barības satveršanai, sasmalcināšanai, sagremošanas īpatnībām.
Atkarībā no barības satveršanas veida, mute var būt vienkārša atvere (sliekai) vai atvere ar pielāgojumiem (dēlei mutē ir mazi zobiņi).
Sauszemes zīdītājiem formas ziņā ir atšķirīgi zobi. Zālēdājiem ir labi attīstīti dzerokļi, grauzējiem - priekšzobi, bet plēsējiem ir attīstīti ilkņi.
Dažādiem zīdītāju žokļa un zobu uzbūve
Zivīm ir zobi vai kaulu plāksnes, kas kalpo medījumu turēšanai. Zivis barību tikai satver, bet nesasmalcina, tāpēc to zobiem ir koniska forma. Abiniekiem ir ļoti mazi zobi, kas ir izvietoti uz kustīgiem žokļiem, ir mēle. Rāpuļiem zobi pēc savas struktūras ir viendabīgi, tikai dažiem klases pārstāvjiem papildus maziem zobiem ir arī lieli, dobi, indīgi zobi (čūskām indīgie zobi ir savienoti ar indes dziedzeriem, kas attīstās no siekalu dziedzeriem). Čūskām un ķirzakām mēle ir taustes orgāns.
Putniem nav zobu, taču viņu knābis ir pielāgojies barības uzņemšanas veidam. Piemēram, papagaiļu knābis ir pielāgots riekstu un sēklu izlobīšanai.
Papagailis
Kukaiņiem un zirnekļiem mutes orgāni ir pielāgojušies barības uzņemšanas veidam, piemēram:
- Grauzējtipa mutes orgāni ir kukaiņiem, kuri ēd cietu barību, piemēram, vabolēm, prusakiem, spārēm.
- Sūcējtipa mutes orgāni ir kukaiņiem, kuri izmanto šķidru barību, piemēram, tauriņiem. Tie barību iesūc mutē ar snuķi.
- Dūrējsūcējtipa mutes orgāni ir kukaiņiem, kas sūc augu sulu vai asinis, piemēram, odiem, laputīm. Tie spēj pārdurt dzīvnieku ādu vai augu virsējo kārtu.
- Bitei ir lacējtipa mutes orgāni, tā pārtiek no ziedputekšņiem, nektāra.
- Laizītājtipa mutes orgāni ir kukaiņiem, kuri pārtiek no organisko vielu atliekām, piemēram, mušām. Šie kukaiņi barības vielas uzlaiza.
- Zirnekļiem ir heliceras un pedipalpi. Ar helicerām tiek satverts un saplosīts medījums, to galā var būt indes dziedzera izvadkanāla atvere. Savukārt pedipalpi ir ekstremitāšu pāris pie galvkrūtīm. Vairākums zirnekļveidīgo ir plēsīgi – viņi pārtiek no sīkiem bezmugurkaulniekiem. Zirnekļi upuri vispirms saplosa ar helicerām un pēc tam ievada upura audos gremošanas sulu. Kad medījuma mīkstie audi sagremoti, tie tiek uzsūkti.
Kukaiņu mutes orgāni
Dzīvniekiem gremošanas sistēma sākas ar mutes atveri, kam seko rīkle, barības vads, kuņģis, tievā un resnā zarna. Atkarībā no dzīvnieka sugas, gremošanas orgānu sistēma var būt atšķirīga, piemēram, zīdītājiem tā ir sarežģītāka un daudzfunkcionālāka nekā abiniekiem un rāpuļiem.
Kaķa gremošanas orgānu sistēma
Vardes gremošanas orgānu sistēma
No mutes barība nonāk barības vadā. Daļai dzīvnieku, piemēram, putniem, barības vadā ir paplašinājums - guza, kurā uzkrājas barība. Plēsīgajiem putniem guzā īslaicīgi uzkrājas nesagremotās barības atliekas, ko viņi atrij. Medusbitēm guzā notiek nektāra pārstrāde medū.
No barības vada uzturs nonāk kuņģī. Vairumam dzīvnieku ir viendaļīgs kuņģis, bet atsevišķiem mugurkaulniekiem (piemēram, putniem) - divdaļīgs (muskuļkuņģis, kur notiek barības saberšana, un dziedzerkuņģis, kurā izdalās gremošanas sula).
Augu pārtiku ir ļoti grūti sagremot. Tāpēc dzīvniekiem, kuri ēd tikai zāli, ir īpaša kuņģa uzbūve.
Atgremotāji ir augēdāji. Tie atšķiras no citiem zālēdājiem ar īpatnēju gremošanas trakta uzbūvi. To kuņģa uzbūve ļauj barību sakošļāt divreiz. Latvijā atgremotāji ir aļņi, staltbrieži, stirnas, govis, aitas, kazas. Kad atgremotāji barību norij pirmo reizi, tā nokļūst pirmajos divos kuņģa nodalījumos - spureklī un aceknī, kur to sadala mikroorganismi. Tad barība tiek atrīta atpakaļ mutes dobumā un dzīvnieks košļā barību vēlreiz - notiek atgremošana. Pēc tam norītā barība nonāk trešajā un ceturtajā kuņģa nodalījumā - grāmatniekā un glumeniekā, kur to sašķeļ kuņģa sulas enzīmi.
Atgremotāji ir augēdāji. Tie atšķiras no citiem zālēdājiem ar īpatnēju gremošanas trakta uzbūvi. To kuņģa uzbūve ļauj barību sakošļāt divreiz. Latvijā atgremotāji ir aļņi, staltbrieži, stirnas, govis, aitas, kazas. Kad atgremotāji barību norij pirmo reizi, tā nokļūst pirmajos divos kuņģa nodalījumos - spureklī un aceknī, kur to sadala mikroorganismi. Tad barība tiek atrīta atpakaļ mutes dobumā un dzīvnieks košļā barību vēlreiz - notiek atgremošana. Pēc tam norītā barība nonāk trešajā un ceturtajā kuņģa nodalījumā - grāmatniekā un glumeniekā, kur to sašķeļ kuņģa sulas enzīmi.
Govs ir atgremotājs
Evolūcijas procesā ir ļoti mainījušies izdalīšanās produkti un mehānismi to izvadīšanai no organisma. Dažādās dzīvo organismu grupās var novērot dažādus izvadorgānus, kas pielāgo šos organismus izvēlētajai dzīvesvidei. Visizplatītākie visu organismu izvadorgānu produkti ir amonjaks, urīnviela un urīnskābe. Gremošanas sistēma beidzas vai nu ar tūpli, vai ar kloāku (paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli). Kloāka ir sastopama skrimšļzivīm, abiniekiem, rāpuļiem, putniem un oldējēju zīdītājiem.
Mugurkaulniekiem izvadorgānu sistēma sastāv no nieru ķermeņiem – nefroniem, ar kuru palīdzību no asinīm tiek izvadīti vielmaiņas produkti. No nierēm urīns pa urīnvadiem nonāk urīnpūslī un caur urīnizvadkanālu tiek izvadīts no organisma.
Putniem ir nieres, kurās no asinīm tiek filtrēti vielmaiņas galaprodukti un veidojas urīns. Putniem nav urīnpūšļa, urīns kopā ar ekskrementiem nonāk kloākā.
Putnu orgānu sistēma
Daudzām zivīm urīns tiek izvadīts tieši no urīnvadiem. To izvadsistēmu veido 2 lentveidīgas nieres, kas filtrē zivs asinis un veido urīnu. Pa urīnvadiem urīns ieplūst urīnpūslī, kas atveras pie anālās atveres.
Abiniekiem un rāpuļiem urīns ieplūst kloākā un tikai tad tiek izvadīts ārā.
Kukaiņiem un zirnekļiem ir mugurkaulnieku asinīm līdzīgi saistaudi - hemolimfa. Vielmaiņas galaprodukti no hemolimfas nokļūst posmkājiem raksturīgos izvadorgānos (Malpīgija vados), kas atveras gremošanas traktā. Pēc sajaukšanas ar ekskrementiem vielmaiņas galaprodukti tiek izvadīti no organisma pa anālo atveri.