Latvijā šādi derīgie izrakteņi: smiltis, grants, kvarca smiltis, māls, dolomīts, ģipšakmens, kaļķakmens, šūnakmens, kūdra, sapropelis un dziedniecības dūņas. Svarīgākie no tiem ir izejvielas būvmateriālu ražošanai, kā arī dabiskie celtniecības materiāli. Tie pārsvarā veidojušies kvartāra periodā, atkāpjoties ledājam. Latvijā ir vairāk nekā 400 derīgo izrakteņu atradņu.
Derīgo izrakteņu atradne ir dabisks derīgo izrakteņu sakopojums, kuru daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi ir izvērtēti un kuru praktiskā izmantošana ir iespējama.
Smilts un grants ir visvairāk iegūtie derīgie izrakteņi Latvijā. Tos iegūst Skrundas, Carnikavas, Turaidas karjeros. Tos izmanto galvenokārt ceļu un dzelzceļu būvē un remontā, ēku celtniecībā un būvkonstrukciju ražošanā.
Skrundas karjerā notiek smilts un grants ieguve
Kvarca smiltis iegūst Meldru karjerā (Rīgas reģions). Kvarca smiltis tiek izmantotas stikla ražošanā, kā arī dažādos rūpnieciskos procesos, piemēram, lietuvju formēšanā.
Māls arī ir bieži izplatītākais derīgais izraktenis. Latvijā sastopami kvartāra, devona, triasa un juras perioda māli. Vislielākā nozīme ir kvartāra māliem, kuri atrodas zemes virspusē. Nozīmīgākā kvartāra mālu atradne atrodas Brocēnos (Brocēnu karjers). Lielākā devona māla atradne ir Liepā.
Māla iegūves karjers Liepā
Mālus izmanto kieģeļu, grīdas plākšņu, bruģakmeņa, sienas bloku, ķeramikas izstrādājumu ražošanā, kā izejvielu cementa ražošanai, kā arī notekūdeņu attīrīšanai.
Nozīmīgs derīgais izraktenis ir dolomīts. Pēc ieguves apjoma, tas ir 2. vietā Latvijā. Visvairāk dolomīta iegūst Rīgas un Pļaviņu apkārtnē. Lielākie karjeri ir Aiviekstes, Sauriešu, Valmieras un Akmens dolomīta karjers. Dolomītu izmanto kā šķembas ceļu būvē, plēstos akmeņus, betona pildvielu. To izmanto arī mūrniecībā, apdarē un dekorācijai, dažkārt lieto krāšņu mūrniecībā, kā arī dolomītmiltu un dolomītvates ražošanā.
Ģipšakmens ir viens no vērtīgākajiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem. Visvairāk tas izplatīts Rīgas (Saulkalnes karjers) un Bauskas apkārtnē. No ģipšakmens galvenokārt ražo būvģipsi, ģipškartonu, apdares un akustiskās plātnes, grīdas un starpsienu paneļus. Izmanto arī tēlniecībā, medicīnā un cementa ražošanā.
Kaļķakmens Latvijā pārsvarā atrodas dienvidrietumu daļā. Lielākā daļa kaļķakmens atradnes atrodas Saldus un Dobeles apkārtnē. Kaļķakmeni izmanto papīra, stikla, ziepju, cukura, ādu, sodas, kaļķu, cementa rūpniecībā un citur. Kaļķakmens ir cementa galvenā izejviela, Brocēnu cementa rūpnīca ir lielākā cementa ražotne Latvijā.
Sapropelis un dziedniecības dūņas iegūst Rāznas ezera un Papes ezera sapropeļa ieguves vietās. Dūņas tiek izmantotas lauksaimniecībā kā mēslojums un dažreiz medicīniskos un kosmētiskos nolūkos.
Kūdra sastopama kūdras purvos. Lielākie purvu masīvi atrodas Latgalē, trijstūrī Rīga – Jelgava – Tukums, Ziemeļvidzemē un Kurzemes piejūras rajonā. Pēc statistikas purvu kopplatība ir 643300 ha jeb 9,8% no visas Latvijas teritorijas. Kurināmās kūdras daudzums mūsu purvos līdzinās 1206000 tonnām akmeņogļu.
Latvijas derīgo izrakteņu karte
Atsauce:
Bargais / Shutterstock.com