Kas ir binārie savienojumi? Kā veido bināro savienojumu nosaukumus?
Tu jau zini, ka gaiss satur ogļskābo gāzi. Šīs vielas molekula sastāv no viena oglekļa atoma un diviem skābekļa atomiem. Ogļskābās gāzes ķīmiskā formula ir CO2.
Mūsu planētas hidrosfēru (okeānus, jūras, upes utt.) veido ūdens, kas sastāv no diviem ķīmiskiem elementiem – no ūdeņraža un skābekļa, un šīs vielas ķīmiskā formula ir H2O.
Zemes litosfērā ir atrodami dažādi minerāli un ieži. Viens no izplatītākiem minerāliem ir kvarcs, kas, piemēram, ir smilts pamatsastāvdaļa. Kvarca (ķīmiskā formula SiO2) sastāvā ir silīcijs un skābeklis.
Vielas, kas sastāv no diviem ķīmiskiem elementiem (no diviem atomu veidiem) sauc par bināriem savienojumiem.
Vairākiem bināriem savienojumiem laika gaitā izveidojušies vēsturiskie jeb triviālie nosaukumi. Piemēram tādi kā ogļskābā gāze (CO2), tvana gāze (CO), jautrības gāze (N2O), neveldzētie kaļķi (CaO) un citi.
Mūsdienās zinātnieki visbiežāk lieto nosaukumus, kas tiek veidoti pieturoties Ķīmijas zinātnes un lietišķas ķīmijas starptautiskās savienības (International Union of Pure and Applied Chemistry – IUPAC) rekomendācijām. Tos sauc par IUPAC nomenklatūru.
Atbilstoši starptautiskās nomenklatūras prasībām, binārā savienojuma nosaukumu veido no trim daļām:
 
Piemēram: 
 
Tātad bināra savienojuma nosaukums vienmēr sastāv no diviem vārdiem.
Pirmais vārds nosaukumā ir pirmā ķīmiskā elementa nosaukums ģenitīvā.
Kāds ir otrais vārds nosaukumā ir atkarīgs no tā, kāds ķīmiskais elements savienojuma formulā seko kā otrais. Ja binārā savienojuma formula vispārīgā veidā ir XnYm, kur X un Y kādu ķīmisko elementu simboli, tad atkarībā no tā, kāds ir ķīmiskais elements Y, otrais vārds nosaukumā būs šāds:
 
Sadaļā par to, kā veido bināro savienojumu ķīmiskās formulas, mēs vēl precizēsim noteikumus, vadoties pēc kuriem veido šādu vielu starptautiskos nosaukumus.