2. Kā novērst ūdens cietību?

Atkarībā no tā cik daudz joni atrodas ūdenī, to var iedalīt cietā un mīkstā. Par cietu ūdeni sauc tādu, kurā  izšķīdis liels daudzums kalcija un magnija sāļu, mīkstā ūdenī šo jonu ir ļoti maz vai nav pavisam.




To vai ūdens ir ciets, ir iespējams sajust, piemēram, mazgājot rokas ar ziepēm. Ja ūdens ir ciets, tad ziepes putos slikti. Cietā ūdenī ziepes reaģē ar kalciju (kas ir salīdzinoši daudz cietā ūdenī), veidojot nogulsnes.

Mājas apstākļos ir iespējams pārbaudīt vai ūdens ir ciets. Nepieciešama tīra pudele un šķidrās ziepes bez smaržvielām, krāsvielām un piedevām.

 

1. Pudelē ielej ūdeni (⅓ daļu no visa tilpuma).
2. Pievieno dažus pilnienus ziepju.
3. Ziepjūdeni kārtīgi sakrata.

Ja pudelē veidojas daudz putu, tad ūdens ir mīksts. Ja putas neveidojas, tad ūdens ir ciets. Šī metode nav precīza un nepasaka cik ciets ir ūdens.

Lietojot cietu ūdeni, ir nepieciešams vairāk ziepju vai mazgāšanas līdzekļa, lai notīrītu lietas neatkarīgi no tā, vai tās ir rokas, mati vai veļa. Sildot cietu ūdeni, piemēram, elektriskajā tējkannā, var veidoties cietas kalcija karbonāta nogulsnes, kas samazina tējkannas kalpošanas laiku un efektivitāti kā arī paaugstina ūdens sildīšanas izmaksas. Tāpat, kalcijas karbonāta nogulsnes aizsprostot caurules, piemēram, tvaika gludeklī vai kafijas aparātā. Elektriskajās ierīcēs, kuras uzsilda ūdeni, būtu noderīgi izmantot mīkstāku ūdeni. Lai mīkstinātu ūdeni, no tā izgulsnē kalcija un magnija sāļus. Vielas, kuras izmanto šim nolūkam sau par ūdens mīkstinātājiem.

Ūdens mīkstināšana ir kalcija un magnija jonu koncentrācijas samazināšana ūdenī. Cieto ūdeni var mīkstināt dažādos veidos – pirms lietošanas uzvārot ūdeni, pievienojot ķimikālijas vai ieviešot filtrus. Katrs no šiem procesiem samazina magnija un kalcija sāļu koncentrāciju, bet tāpat samazinās arī citu piesārņotāju, piemēram, hlora un svina, ietekmi.