6. Kā vērtēt ķīmijas sasniegumus?

Ķīmija tiek izmantota visās dzīves jomās. Ķīmijas pielietojums rūpniecībā tieši ietekmē ikdienas dzīvi — ko ēdam, ko velkam mugurā, transportu, tehnoloģijas, ārstniecības metodes, elektroenerģijas iegūšanu un vēl daudz ko citu. Medicīnā izmanto ķīmiju, lai radītu zāles, kas palīdz, kad slimo. Inženieri izmanto ķīmijas zināšanas, lai veidotu elektroniku, piemēram, televizoru un mobilo tālruni. Lauksaimnieki izmanto ķīmiju, lai palielinātu ražu un cilvēki varētu iegūt pārtiku. Pat pavāri izmanto ķīmiju, lai pagatavotu garšīgas maltītes. Izprotot ķīmiju, var daudz labāk izprast apkārtējo pasauli un tās darbību. Ķīmijas zināšanas un atklājumi nodrošina sabiedrības attīstību. Pētījumi ķīmijas nozarē nepārtraukti padziļina izpratni par ķīmiju un rezultējas jaunos atklājumos.
Daži galvenie atklājumiem ķīmijā, kas ir palīdzējuši veidot cilvēku dzīvesveidu ir sakausējumi, vulkanizēta gumija, mākslīgās krāsvielas, dinamīts, antiseptiskie līdzekļi, antibiotikas.

Viens no pirmajiem atklājumiem, kas virzīja cilvēces attīstību ir metālu izpēte. Aptuveni 5000 gadu pirms mūsu ēras pirmo reizi instrumentu izgatavošanai akmeni aizstāja varš. Vēlāk tika atklāts, ka varu var apvienot ar alvu, lai iegūtu cietāku metālu —  bronzu. Pateicoties šim atklājumam notika pāreja uz Bronzas laikmetu. Šī sakausējuma atklāšanas rezultātā tika iegūti spēcīgāki ieroči un instrumenti.

 

 

Svarīgs atkājums attīstībai bija vulkanizēta gumija (1843. gads, Čārlzs Gudjērs). Šis atklājums bija par pamatu pneimatiskajām riepām (pildītas ar gaisu) un tika aizsākta polimēru rūpniecība, kas vēlāk radīja revolūciju mājsaimniecības preču ražošanā.

 

 

Daudzi svarīgi atklājumi ķīmiijā ir notikuši nejauši tā, piemēram, tika atklāta pirmā mākslīgā krāsviela - purpursarkanā krāsa (1856. gads, Viljams Pērkins). Ķīmiķis mēģināja izgatavot mākslīgo hinīnu (zāles, ko lieto, lai ārstētu vai novērstu inficēšanos ar malāriju un babeziozi). Šī pigmenta māklīga iegūšana veicināja turpmāku organiskās ķīmijas izpēti un citu krāsvielu un pigmentu ražošanu.

 

 

Strauju rūdu un minerālu ieguves paplašināšanos nodrošināja dinamīta atklāšana (1867. gads, Alfrēds Nobels).

 

 

Arī medicīna ir krasi mainījusies, attīstoties zināšanām par ķīmiju. Lai novērstu infekciju risku tika ieviesti antiseptiskie līdzekļi. Kā vienu no pirmajiem līdzekļiem operāciju brūču tīrīšanai izmantoja fenolu (1867. gads, Džozefs Listers). Šis atklājums samazināja mirstības līmeni operācijas laikā no 45,7% līdz 15%.

 

 

 

Pirmā antibiotika, kas tika atklāta ir penicilīns (1928. gads, Aleksandrs Flemings). Šis atklājums aizsāka pilnīgi jaunu ēru cīņā pret baktēriju izraisītām slimībām. Antibiotiku atklāšana ir izglābusi neskaitāmas dzīvības. Taču mūsdienās baktērijas kļūst arvien rezistentākas, kas nozīmē to, ka turpmākais darbs šajā ķīmijas jomā ir svarīgāks nekā jebkad agrāk.

 

 

Ķīmija nozares atklājumi ir lielā mērā atbildīgi par sabiedrības attīstību, sākot no izturīgāku materiālu izstrādes un beidzot ar ikdienas kosmētikas līdzekļus ražošanu. Sabiedrība ir guvusi milzīgu labumu no sasniegumiem šajā jomā. Lai gan atklājumiem ķīmijā ir bijusi milzīga ietekme un tiem joprojām ir milzīgs potenciāls. Tā kā cilvēka darbība un dabas procesi ir cieši savstarpēji saistīti, ir arī jānodrošina atbildīga šo atklājumu izmantošana, lai nodrošinātu ilgtspējību nākotnē. Ķīmijas nozare varētu palīdzēt atrisināt daudzas nākotnes problēmas, tostarp ilgtspējīgu enerģijas un pārtikas ražošanu, vides pārvaldību, droša dzeramā ūdens nodrošināšanu un cilvēku un vides veselības veicināšanu.