Izlasi Silvijas Radzobes recenziju!
Dailes teātrī piedzīvojusi pirmizrādi lietuviešu dramaturga Marjus Ivaškeviča luga Izraidītie. Un – izrāde ir lieliska/fantastiska. Tas ir it kā reālistisks stāsts par baltiešu emigrantiem, tā īstenībā ir filozofiska līdzība, kur tēli vienlīdz pārliecinoši funkcionē gan reālistiskā, gan metaforiskā līmenī.
Kamēr publika tikai nāk un meklē savas sēdvietas, grupa Ryga zālē raida ritmisku mūziku visskaļākajos decibelos, bet aktieri skatuves dibenplānā imitē bāra atmosfēru. Daži no viņiem pat uzlēkuši uz bāra letes, kura vienlaikus būs jaunās dzīves skates mēle. Mūzika neapšaubāmi ir agresīva, uzbrūkoša, bet arī iekšā ievelkoša, pat aizraujoša. Ja nebaidītos vulgarizēt, varētu teikt – kā pati sarežģītā, mutuļojošā mūsdienu dzīve, ko var salīdzināt ar katlu.
Par to, cik atšķirīgi dažādās kultūrvidēs – latviešu un lietuviešu – strādā viens un tas pats tēls, liecina izrādē vairākkārt atskanošā pavēle „Uz ceļiem!”, ar ko savu varu apkārtējiem demonstrē Laura Dzelzīša atveidotais Vandals. Mums tā ir vienkārša pazemojuma zīme, lietuviešiem kā katoļticīgai nācijai – divkārša, jo uz ceļiem metas Dieva priekšā baznīcā. Tātad pavēles devējs sevi iecēlis Dieva vietā, veicot zaimošanas aktu.
Valodas funkcionālais stils | Stila valodas raksturīgākās pazīmes |
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!