3. Lietvārdu darināšana

Vārdus darina, tos atvasinot ar priedēkļiem, galotnēm, izskaņām, kā arī veidojot salikteņus.

 

Priedēklis ir vārda daļa, kas atrodas pirms saknes.
Nosakot vārda sastāvu, to pasvītro ar viļņotu līniju.

 

aiz- ap- at- bez- caur- ie- iz- ne- no- pa- pār- pēc- pie- pret- sa- uz-

aiz-mugure ap-skāviens at-gādinājums bez-cerība caur-braukšana ie-sniegums iz-sniegšana ne-laime no-brauktuve pa-slēptuve pār-liecība pēc-nācējs pie-došana pret-skats sa-biedrība uz-devums

 

Latviešu valodā parasti vārdus atvasina tikai ar vienu priedēkli.
Izņēmumi ir nolieguma priedēklis ne- un vajadzību izsakošais priedēklis jā- (darbības vārdu formās).

Lietvārdu atvasināšana ar izskaņām
Izskaņa ir vārda pēdējais piedēklis kopā ar vārda galotni.

 

 

-ājs, -āja -ējs, -ēja -ene, -ēns, -iene -ēknis, -ēkne -ietis, -iete -iķis, -iķe -(i)nieks, -(i)niece -onis, -one, -oņa -tājs, -tāja -ulis, -ule

ēdājs, ēdāja ēdējs, ēdēja meitene, meitēns, hercogiene audzēknis, audzēkne latvietis, latviete jumiķis, jumiķe dzirnavnieks, dzirnavniece varonis, varone, čaboņa lasītājs, lasītāja mazulis, mazule

 

Izskaņas -ājs, -āja norāda uz tādu darītāju, kas darbību veic regulāri, vienmēr, bet izskaņas -ējs, -ēja– uz tādu darītāju, kas darbību veic tikai konkrētā brīdī.

Ja novada nosaukums beidzas ar izskaņu -gale, tad iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -ietis, -iete.

Ja novada nosaukums beidzas ar izskaņu -zeme, tad iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -nieks, -niece.

Dzīvnieku nosaukumus atvasina ar izskaņām

 

-enis -ene -ulis

rubenis, aklenis (dundurs) lācene, zvīņene (kukainis) brūnulis (tauriņš), omulis (zivs)

 

-ājs -ene

avenājs avene

 

 

-eklis, -ēklis -īkla, -īklis, -kl(i)s -nīca, -nieks -(s)lis -tava -tuve -ulis

tēmēklis pavārnīca kāpslis

 

-aine -ājs -iena, -iene, -iens -ija -nīca -tava -tuve

priedaine avenājs paliena

Ar izskaņu -tava atvasina vietu nosaukumus no atvasinātiem vārdiem (ir sakne un vismaz viens piedēklis).

Ar izskaņu -tuve atvasina vietu nosaukumus no pirmatnīgiem vārdiem (ir tikai sakne un galotne).

 

-atne -enis -ība -klis -tne -ums

sapratne lielība uztraukums

 

-ieks -oņa -šana -šanās -ums

murdoņa ķeršana braukāšanās

 

-ums -ība

mundrums laipnība

Ar izskaņām var izrādīt attieksmi pret vārdu - pozitīvu vai negatīvu.
Izskaņa var būt gan ar mīlinājuma, pamazinājuma vai nievājuma nozīmi.

 

-elis, -ele -ene, -ēns -iņš, -iņa -ītis, -īte -sniņa -tiņš, -tiņa

netīrelis, lapele vilcēns galdiņš, dieniņa sunītis, pīlīte sirsniņa medutiņš

Lietvārdus var atvasināt arī ar galotnēm.
Mainot vārda galotni un izmantojot citus vārddarināšanas līdzekļus, iespējams iegūt no sākotnējiem vārdiem nozīmes ziņā atšķirīgus vārdus.

 

līksm-s kakl-s

līksm-e apkakl-e

 

No diviem dažādas nozīmes vārdiem var izveidot trešo atšķirīgas nozīmes vārdu.
Veidojot salikteņus, pirmais vārds var gan zaudēt galotni, gan to saglabāt.