Latviešu valodā lietvārdiem ir divas dzimtes – sieviešu un vīriešu dzimte.
Dzimti norāda vārda nozīme un lietvārda galotne.
Dzimti norāda vārda nozīme un lietvārda galotne.
Svarīgi!
Lai noteiktu lietvārda dzimti, lietvārds jāpārveido vienskaitļa nominatīva formā.
Vienskaitļa nominatīva formu sauc par lietvārda pamatformu. Tieši pēc šīs formas nosaka gan dzimti, gan deklināciju.
|
Sieviešu dzimte
|
Vīriešu dzimte
|
|
doma
spāre nakts |
putns
ceļš zaķis apvidus |
Lai noteiktu dzimti, var izmantot norādāmos vietniekvārdus tas un tā.
Tas attiecināms uz vīriešu dzimtes lietvārdiem, tā – uz sieviešu dzimtes lietvārdiem.
Piemērs:
tas putns - vīriešu dzimte
tā nakts - sieviešu dzimte
tā nakts - sieviešu dzimte
Vīriešu dzimtes lietvārdiem vienskaitļa nominatīvā ir galotnes -s, -š, -is, -us.
Piemērs:
nācējs, vējš, gulbis, medus
Sieviešu dzimtes lietvārdiem vienskaitļa nominatīvā ir galotnes -a, -e, -s.
Piemērs:
mala, roze, pirts
Latviešu valodā ir vārdi, kuriem ir sieviešu dzimtes galotne -a, bet kuri tiek lietoti attiecībā arī uz vīriešu dzimti.
Piemērs:
guļava
- (tā) guļava Maija
- (tas) guļava Pēteris
Šādus lietvārdus sauc par kopdzimtes lietvārdiem, un to dzimte ir nosakāma tikai pēc vārda lietojuma konkrētā tekstā.
Šiem lietvārdiem atšķiras datīva locījuma forma: guļavai Maijai, guļavam Pēterim.
Šiem lietvārdiem atšķiras datīva locījuma forma: guļavai Maijai, guļavam Pēterim.