Vienlīdzīgi teikuma locekļi:
  1. paskaidro vienu un to pašu vārdu;
  2. atbild uz vienu un to pašu jautājumu;
  3. visbiežāk pieder vienai un tai pašai vārdšķirai.
 
Vienlīdzīgi var būt visi teikuma locekļi – gan virslocekļi, gan palīglocekļi.
 
Vienlīdzīgi teikuma priekšmeti
Vērsis, auns, cūka, zoss un gailis dzīvoja laimīgi.
Vienlīdzīgi izteicēji
Dzīvoja sieviņa, turēja gotiņu.
Vienlīdzīgi apzīmētāji
Mazā, nabadzīgā mājiņā dzīvoja abi vecīši.
Vienlīdzīgi papildinātāji
Lapsa skatījās gan uz rausīti, gan vistiņu.
Vienlīdzīgi apstākļi
Sētā un mežā, un laukā visi runāja par gaidāmo zvēru karu.
 
Vienlīdzīgus teikuma locekļus var saistīt gan sakārtojuma saikļi, gan tie var būt virknēti bez saikļiem.
Tieši savstarpējais saistījums nosaka pieturzīmju lietošanu vienlīdzīgu teikuma locekļu virknēs.
 
Komatu starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem neliek:
ja divus vienlīdzīgus teikuma locekļus saista saikļi un, vai, jeb;
Reiz mežā satikās lapsa un zaķis.
  
Komatu starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem liek:
  1. pirms saikļiem bet, tomēr, turpretī, turpretim, taču, kaut gan, kaut arī, nevis, lai gan, lai arī;
    Dzērve skatījās, bet neko neteica.
     
  2. atkārtotā saikļa priekšā, ja vienlīdzīgus teikuma locekļus saista saikļi un, vai;
    Lapsa skrien pa pagalma vidu un ierauga gaili sēžam uz sētas, un uzrunā to.
     
  3. atkārtotā vārda priekšā, ja vienlīdzīgus teikuma locekļus saista vārdi gan – gan, ne – ne, nedz – nedz, te – te, drīz – drīz, jo – jo;
    Ne suns, ne kaķis neticēja lapsas solījumiem.
     
  4. otrā daļas priekšā, ja vienlīdzīgus teikuma locekļus saista saikļi kā – tā, ne vien – bet arī, vai nu – vai, tiklab – kā, nevis – bet, ne tikvien – bet arī.
    gailis, tā vistas ātri vien nokļuva viltīgā kūmiņa nagos.