Vienkāršā paplašinātā teikumā teikuma priekšmetu un izteicēju paskaidro teikuma palīglocekļi.
Apzīmētājs paskaidro (apzīmē) ar lietvārdu izteiktu teikuma locekli.
Piemērs:
Senos laikos dzīvoja divas vardes.
Cik vardes? – divas.
Cik vardes? – divas.
Liepājas varde pusceļā satika Rīgas vardi.
Kāda varde? – Liepājas.
Kādu vardi? – Rīgas.
Kāda varde? – Liepājas.
Kādu vardi? – Rīgas.
Reiz dzīvojis vecs zemnieks.
Kāds zemnieks? – vecs.
Kāds zemnieks? – vecs.
Papildinātājs paskaidro (papildina) ar darbības vārdu izteiktu teikuma locekli.
Piemērs:
Reiz saimniece ņēma sviestu un sauju miltu un nodomāja izcept varenu rausi.
Ko ņēma? – sviestu.
Ko ņēma? – sauju.
Ko nodomāja izcept? – rausi.
Ko ņēma? – sviestu.
Ko ņēma? – sauju.
Ko nodomāja izcept? – rausi.
Apstāklis norāda darbības apstākļus – vietu, laiku, veidu, mēru, nolūku.
Piemērs:
Reiz saimniece ņēma sviestu un sauju miltu un nodomāja izcept varenu rausi.
Kad ņēma? – reiz.
Kad ņēma? – reiz.
Rausis ātri izripojis pa durvīm.
Kā izripojis? – ātri.
Kur izripojis? – pa durvīm.
Kā izripojis? – ātri.
Kur izripojis? – pa durvīm.
Katrā teikumā nav sastopami visi teikuma palīglocekļu veidi, taču vienkāršā paplašinātā teikumā ir jābūt vismaz vienam palīgloceklim, kas paskaidro teikuma virslocekļus.