Temats un virsraksts:
  • Temats īsā, koncentrētā veidā nosauc tēmu, par kuru jāraksta vai jāstāsta savā darbā, un rāda, kā jāaplūko nosauktā parādība vai priekšmets, kas konkrēti par to jāstāsta.
  • Virsraksts ir teksta nosaukums.
Piemērs:
 
Temats
Virsraksts
Mana mīļākā grāmata.
 
Galvenie tēli Dainas Ozoliņas grāmatā "Atmaskot direktori".
 
Ojāra Vācieša dzeja.
Stefānijas Meieres "Krēsla" – mana mīļākā grāmata.
 
Vilis, Imants un Ričijs D.Ozoliņas romānā "Atmaskot direktori" – spilgti mūsdienu skolēnu tēli.
 
Man tuvās tēmas Ojāra Vācieša dzejā.
 
Sižets (no franču val. sujet – priekšmets) – aprakstīto notikumu secība literārā darbā, kas atklāj vai nu tēlu raksturu un attiecību maiņu, vai notikumu maiņu, kas ieintriģē lasītāju.
Tradicionālie sižeta elementi ir ekspozīcija, sarežģījums, darbības attīstība, kulminācija, atrisinājums. Veidojot jebkuru tekstu, notikumus attēlo loģiskā secībā.
Kompozīcija (no latīņu val. compositio – salikums, uzbūve) – daiļdarba uzbūve, tā sastāvdaļu mērķtiecīgs saistījums un izvietojums.
 
Vēstījumā var izmantot trīs kompozīciju variantus.
  
Pirmā varianta shēma jeb kompozīcija varētu būt šāda:
  1. Stāstījums par to, kas noticis līdz galvenajam notikumam.
  2. Vēstījums par galveno notikumu.
  3. Stāstījums par to, kas noticis tūlīt pēc galvenā notikuma.
Piemērs:
Ekskursija uz Rīgu. (Darba temats jeb nosaukums)
Plāns:
  1. Gatavošanās braucienam uz Rīgu.
  2. Muzeja apmeklējums.
  3. Pēc atgriešanās no Rīgas.
Šo plānu varētu arī izvērst.
Piemērs:
  1. Gatavošanās braucienam uz Rīgu.
  2. Muzeja apmeklējums:
    1) muzeja apkārtne;
    2) muzeja ēka;
    3) iepazīšanās ar jaunāko ekspozīciju;
    4) mākslinieka K.Miesnieka darbu apskate;
  3. Pēc atgriešanās no Rīgas.
Otrā varianta shēma varētu būt šāda:
  1. Stāstījums par notikuma sākumu.
  2. Vēstījums par notikuma attīstību.
  3. Stāstījums par notikuma beigām.
Piemērs:
Brauciens uz Mākslas muzeju Rīgā.
  1. Ceļā uz Rīgu.
  2. Neaizmirstami brīži muzejā.
  3. Mājup no Rīgas.
Trešā varianta aptuvenā shēma:
  1. Ekspozīcija.
  2. Sarežģījums.
  3. Darbības attīstība.
  4. Kulminācija.
  5. Atrisinājums.
  6. Epilogs.
Tēze ir atzinums, kura patiesība jāpierāda.
Tēzi var izteikt 1– 2 teikumos, kuri pēc uzbūves ir vienkārši paplašināti vai salikti teikumi.
 
Tēzes izklāstīta secīgi. Tās ir īsas, koncentrētas atziņas par tematu apgalvojuma formā.
Tēzes jāveido tā, lai tās atspoguļo runas vai raksta galvenās domas. Tās ir kā mini konspekti.
Svarīgi!
Parasti viena tēze atbilst vienai teksta rindkopai.
Tēzēs netiek atklāts un ietverts subjektīvais viedoklis vai vērtējums.
Piemēram. Nelieto vārdus – manuprāt, man liekas, es saprotu, es domāju utt...
 
Tēzes visplašāk izmanto prezentācijās. Ja tēzes ir izstrādātas labi, tad runātājam ir viegli iepazīstināt klausītājus ar izvēlēto tematu.
 
Tēzes – tās ir īsi formulētas zinātniskā darba (referāta, prezentācijas, raksta u.tml.) pamatatziņas.
 
Tēžu izmantošana domraksta vai atstāstījuma veidošanā
Plāna punkts – tēze – izvērsta domraksta vai atstāstījuma daļa.
Piemērs:

Plāns publikācijai "Saglabās Miervalda Birzes piemiņu".

  1. Projekts piemiņas saglabāšanai.
  2. Sakopšanas talkas uzdevumi.
  3. Atceres pasākums.
  4. Grāmatu veidošana par M.Birzi.
  5. Nākotnes ieceres piemiņas saglabāšanai.

Lasot garāku tekstu, nepieciešams atklāt svarīgāko tajā. Teksts ir sadalīts rindkopās. Katrai rindkopai var izveidot tēzi, t.i., nošķirt svarīgāko no mazāk svarīgā, izcelt, akcentēt galveno domu. 

Piemērs:

Teksts – rindkopa – pasvītro galvenovispārini pasvītroto un izveido tēzi.

Gaidas Liepiņas publikācija
"Saglabās Miervalda Birzes piemiņu"
"Diena" 2000. gada 6. oktobrī.
Tēžu veidošana
Cēsu kultūras atbalsta fonds "Klēts" aktīvisti, uzklausot iedzīvotāju ierosinājumus, izstrādājuši projektu sava ievērojamā novadnieka rakstnieka M.Birzes piemiņas saglabāšanai. Jau šo sestdien ir paredzēta sakopšanas talka Dziesmu svētku simtgades birzī, lai šī vieta Cēsīm godam varētu kalpot dažādām kultūras norisēm.
1. Cēsu kultūras atbalsta fonds "Klēts" aktīvisti izstrādājuši projektu novadnieka rakstnieka M.Birzes piemiņas saglabāšanai.
 
2. Paredzēta sakopšanas talka Dziesmu svētku simtgades birzī.
Fonda "Klēts"vadītāja Zinta Dubrovska rakstiski uzaicinājusi šo sestdien ierasties visus 14 rajona korus, kuriem šai birzī 1973. gadā tika iestādīti ozoli un novietotas akmenī kaltas piemiņas zīmes, lai izcirstu krūmus, nopļautu zāli un sakārtotu gadu gaitā aizaugušo laukumu.  
Sagaidot M.Birzes 80. jubileju nākamā gada martā, esot ierosināts arī sagatavot Cēsīs izstādi par rakstnieka dzīvi un daiļradi, sarīkot viņam veltītu literāri muzikālu vakaru un mudināt skolēnus pamatīgāk apzināt M.Birzes darbus. Iecerēts rakstnieka atdusas vietā Cēsu Meža kapos uzstādīt piemiņas plāksni kā pilsētas goda pilsonim. 3. Sagaidot M.Birzes 80. jubileju, nolemts rīkot atceres pasākumus, iesaistīt skolēnus rakstnieka darbu apzināšanā, kā arī Cēsu Meža kapos uzstādīt piemiņas plāksni.
Savukārt rakstnieki Ilgonis Bērsons un Ingrīda Sokolova esot apņēmušies strādāt pie grāmatām par M.Birzi. 4. Ilgonis Bērsons un Ingrīda Sokolova apņēmušies strādāt pie grāmatām par M.Birzi.
Vispārdrošākais esot ierosinājums rakstnieka paša celto māju pārvērst par muzeju, jo tas prasīti lielus līdzekļus. Taču Z.Dubrovska cer, ka iesaistīsies sponsori no tikai no Latvijas, bet arī no kādas Eiropas valsts, jo rakstnieka daiļrade bija pazīstama arī aiz mūs valsts robežām. 5. Pārspriežams vēl jautājums par rakstnieka muzeja iekārtošanu viņa mājā.