Teksta pazīmes:
- veselums,
- pabeigtība,
- sakarīgums,
- mērķtiecīgums.
Teksti atveido daudzveidīgo dzīvi un cilvēku pašu, tāpēc teksti ir tik dažādi (īsi un gari, rakstu un runas u.c.)
Tekstu raksturo mērķtiecība, pilnīgums, sakarīgums, pabeigtība.
Nejaušu teikumu, izsacījumu un atrautu teikuma daļu virknējums nav teksts.
Teksta mērķtiecība ir ievērota, ja visi teikumi un izsacījumi loģiski pakļaujas galvenā temata atklāsmei.
Teksta pilnīgums vērojams, ja iecerētais saturs ir realizēts.
Sakarīgums izpaužas teikumu un izsacījumu tematiskā saistījumā.
Par pabeigtību liecina kopsavilkums - īpaši secinājumi vai vispārinājumi.
Izšķir šādus teksta tipus:
| Apraksts | Secīgs pazīmju, īpašību vai procesu attēlojums |
| Vēstījums | Stāstījums par kādu atgadījumu, notikumu vai piedzīvojumu |
| Pārspriedums | Faktu, parādību izskaidrojums, sava vērtējuma, pārdomu izteikšana par konkrētu tematu |
| Jaukta tipa teksts | Pārspriedums ar apraksta elementiem vai vēstījums ar apraksta elementiem u.c. |
Sižets. Tā ir literārā darbā tēloto notikumu norise, darbības elementu kopums, kas izkārtots noteiktā sistēmā.
Kompozīcija. Tā ir literāra darba uzbūve, struktūra, atsevišķu elementu izkārtojums un savstarpējais sakars.
Svarīgi!
Vēstījumā ir svarīgi ievērot, lai būtu viens vai vairāki galvenie stāsta varoņi, lai tiktu minēta notikumu vieta un laiks, ievērota noteikta secība un pakāpenība. Vēstījuma nobeigumā būtu ieteicams novērtēt varoņu rīcību.
Veidojot aprakstu, ir svarīgi izvēlēties noteiktu secību un pakāpenību. Var izvēlēties divus veidus:
- virzīties no objekta vispārīgā apraksta uz tā atsevišķo detaļu aprakstu, piemēram, vispirms aprakstīt visu dabas ainavu kopumā, pēc tam sīkāk pakavēties pie katras detaļas apraksta;
- virzīties no atsevišķu detaļu apraksta uz objekta vispārīgo raksturojumu, piemēram, rakstot par ģimeni, var vispirms pastāstīt par katru ģimenes locekli atsevišķi un tikai tad raksturot visu ģimeni kopumā.
Pārspriedumā autors risina problēmu, izraugoties nepieciešamo faktu materiālu no kāda daiļdarba vai personīgās pieredzes.
Tēze ir atzinums, kura patiesība jāpierāda. Tēzi var izteikt 1- 2 teikumos, kuri pēc uzbūves ir vienkārši paplašināti vai salikti teikumi.
Tekstu, kurā ir liriska rakstura apraksti un pausts autora subjektīvs* skatījums, sauc par tēlojumu.
* subjektīvs - personīgs, privāts
Rakstot jebkuru tekstu, jāatceras par rakstu darbu kultūru*.
Padomā, kā tu justos, ja saņemtu vēstuli, apsveikumu, dokumentu nesalasāmā rokrakstā, pat sasvītrotu un sasmērētu? Tādu tekstu mēs uztveram kā necieņu pret to cilvēku, kurš to lasīs.
* kultūra (no latīņu val. vārda "cultus") - kopšana, apstrādāšana, audzināšana
Rakstu darbu burtnīcās u.c. skolēniem jāievēro vispārpieņemtā rakstu darbu kultūra – datums, maliņas, atstarpes starp rakstu darbiem, darba glītums un citi iepriekš pieņemti noteikumi.
Ir zināms, ka darba noformējums ietekmē arī vērtējumu, jo nesalasāmu vārdu var uzskatīt par kļūdu.
Svarīgi!
Pirmais teksta variants, ko sauc par melnrakstu, parasti ir vēl labojams un rediģējams.
Domraksts ir skolēna patstāvīgs radošu domu izklāsts par noteiktu tematu, ievērojot literārās valodas normas.
Domraksta temats un virsraksts:
-
Domraksta temats īsā, koncentrētā veidā nosauc tēmu, par kuru skolēnam jāraksta savā darbā, un rāda, kā jāaplūko nosauktā parādība vai priekšmets, kas konkrēti par to jāstāsta.
-
Virsraksts ir domraksta nosaukums.
Domrakstos izmanto trīs plānu veidus.
| vienkāršais plāns | tajā atsevišķie plāna punkti ir sakārtoti numerācijas kārtībā, ievērojot laika, vietas, daļu vai cēlonības principus |
| saliktais plāns | tas ir izvērsts vienkāršais plāns- kādam no galvenajiem punktiem seko apakšpunkti |
| trīsdaļīgais plāns | plāna pirmais punkts parasti ievirza domraksta gaitā, nākošie punkti- notikumu būtībā, literārā tēla analīzē, bet pēdējā plāna punkta formulējums atbilst darba nobeigumam |
Svarīgi!
Ievēro!
Plāna punktiem jābūt formulētiem skaidri un īsi, tos nedrīkst veidot ar:
- stāstījuma teikumiem, kuros minēts teikuma priekšmets un izteicējs,
- saliktiem teikumiem,
- divdabja teicieniem,
- saikļiem teikuma sākumā.
Ieteicams veidot trīsdaļīgo plānu ar:
- ievadu,
- iztirzājumu,
- nobeigumu.
Ievada uzdevums ir pateikt lasītājam, par ko būs domraksts, iepazīstināt lasītāju ar literāro darbu, tā tēlu sistēmu, galvenā varoņa vietu tēlu sistēmā.
Ievadā parasti tiek izteikts apgalvojums, izvirzīta problēma, kas jārisina iztirzājuma gaitā.
Iztirzājums ir domraksta galvenā daļa, tajā ir vairākas stingrā secībā apvienotas apakšdaļas. Galvenā daļa parasti aizņem 3/5 domraksta. Šajā daļā, izmantojot atbilstošus faktus un piemērus, jāpierāda tas, kas apgalvots ievadā.
Nobeigumā jāietver domrakstā izteikto atziņu rezumējums, secinājumi, pārdomas, ierosinājumi. Nobeigums ir darba izskaņa, kas ir tikpat svarīga kā ievads.