Vēsturiskās skaņu pārmaiņas radušās dažādu fonētisko procesu rezultātā valodas attīstības senākos posmos.
Ir divu veidu vēsturiskās skaņu pārmaiņas:
- vēsturiskās skaņu mijas:
1) vēsturiskās patskaņu mijas
2) vēsturiskās līdzskaņu mijas - vēsturiskais līdzskaņa zudums
Patskaņu mija — dažādos no vienas saknes darinātos vārdos vai vārda formās viena patskaņa vietā stājas cits patskanis vai divskanis.
Mantotā patskaņu mija jeb alternācija
Ir 3 dažādu rindu mijas.
Rindas nosaukums
|
Piemērs
|
Skaņas, kas mijas
|
i-rinda |
stiga — steigt — staigāt
|
i, ī (ij) — ie, ei, (ej, ēj) — ai
|
e-rinda | nest — nesu — nēši — nasta |
šaurais/platais e — šaurais/platais ē — a, ā, u, o [uo] — i
|
u-rinda | kust — kūst — kausēt |
u — ū — au
|
Vēsturiskās līdzskaņu mijas
Līdzskaņu mija — saknes līdzskaņa maiņa.
Patskaņu i, ī, e, ē un divskaņa ie noteiktā mija (atvasinājumos, darbības vārdu formās):
k-ķ, k-c, g-ģ, g-dz
Piemērs:
roka — roķele — rociņa
zirgs — zirģelis — zirdziņš
b — bj
d — ž dz — dž
l — ļ ln — ļņ m — mj
n — ņ p — pj
s — š sl — šļ
sn — šņ
t — š v — vj z — ž
zl — žļ
zn — žņ r — ŗ*
|
gulbis — gulbji
briedis — brieži
dadzis — dadži
dēlis — dēļi
alnis — aļņi
kurmis — kurmji
suns — suņi
ziepes — ziepju
lasis — laši
smiltis — smilšu
nokrēslis — nokrēšļa
alksnis — alkšņi
avs — avju
vēzis — vēži
zizlis — zižļi
zvaigzne — zvaigžņu
bērt — beŗu*
|
Līdzskaņa t noteiktā mija (1. konjugācijas darbības vārdu nenoteiksmē)
t-s, d-s
Piemērs:
veda — vest
meta — mest
Līdzskaņa d noteiktā mija (daļēji lokāmajos divdabjos)
t-z, d-z
Piemērs:
veda — vezdams
meta — mezdams
Vēsturiskais līdzskaņa zudums vērojams 1. konjugācijas darbības vārdiem, kam sakne vienkāršajā pagātnē beidzas ar t, d, s, z.
Šie līdzskaņi zūd piedēkļa -st- un izskaņas -šana priekšā.
Piemērs:
veda — vešana
lūza — lūst
lūza — lūst