2. daļas 2.3. uzdevums. Glikozes līmeņa izmaiņas asinīs — uzdevums. Eksāmens un monitoringa darbs bioloģijā, Bioloģija II (Augstākais līmenis).

Glikozes līmenis asinīs nepalielinās pēc ēšanas un saglabājas 120 mg/dL visas trīs stundas.
Glikozes līmenis strauji pieaug līdz 200 mg/dL pēc 30 minūtēm un tad pakāpeniski atgriežas normas robežās (85 mg/dL) trīs stundu laikā.
Glikozes līmenis sākotnēji pieaug no 120 mg/dL pēc pusstundas līdz 140 mg/dL pēc stundas, kas ir neliels pieaugums pēc maltītes. Pēc tam glikozes līmenis pakāpeniski samazinās, līdz sasniedz 90 mg/dL (pēc divām stundām), un turpmākajās stundās stabilizējas (85–90 mg/dL).
Glikozes līmenis sākotnēji pieaug no 130 mg/dL pēc pusstundas līdz 180 mg/dL pēc stundas, un pēc tam tas vēl paaugstinās līdz 200 mg/dL pēc pusotras stundas. Pēc tam glikozes līmenis pakāpeniski samazinās, līdz sasniedz 90 mg/dL (pēc četrām stundām), un turpmākajās stundās stabilizējas (85–90 mg/dL).

2. Kā glikozes koncentrācija mainās personai B?

Glikozes līmenis pēc maltītes pieaug strauji un lielā apjomā — no 140 mg/dL (pēc pusstundas) līdz 190 mg/dL (pēc pusotras stundas), pārsniedzot normu. Pēc tam tas pakāpeniski samazinās, tomēr pat pēc trīs stundām (160 mg/dL) tas joprojām paliek virs normas.
Glikozes līmenis strauji pieaug līdz 190 mg/dL pēc 30 minūtēm un tad pakāpeniski atgriežas normas robežās (100 mg/dL) trīs stundu laikā.
Glikozes līmenis asinīs nepalielinās pēc ēšanas un saglabājas 140 mg/dL visas trīs stundas.
Glikozes līmenis sākotnēji pieaug no 130 mg/dL pēc pusstundas līdz 170 mg/dL pēc stundas, un pēc tam tas vēl paaugstinās līdz 190 mg/dL pēc pusotras stundas. Pēc tam glikozes līmenis pakāpeniski samazinās, līdz sasniedz 170 mg/dL (pēc trim stundām), un turpmākajās stundās stabilizējas (85–90 mg/dL).

3. Kādēļ personas A un personas B glikozes līmenis asinīs pēc ēšanas atšķiras?

Personai A glikozes līmenis stabilizējas normas robežās lēni, kamēr personai B glikozes līmenis asinīs saglabājas zems un pilnībā atgriežas normas robežās uzreiz. Atšķirības cēlonis varētu būt personas A organisma reakcija uz insulīnu — iespējama insulīna rezistence vai agrīna cukura diabēta attīstība.
Personai A glikozes līmenis stabilizējas normas robežās ātri, kamēr personai B glikozes līmenis asinīs saglabājas augsts un ne pilnībā atgriežas normas robežās pat pēc trim stundām. Atšķirības cēlonis varētu būt personas B organisma reakcija uz insulīnu — iespējama insulīna rezistence vai agrīna cukura diabēta attīstība.
Personai A glikozes līmenis stabilizējas normas robežās ātri, kamēr personai B glikozes līmenis asinīs saglabājas augsts un ne pilnībā atgriežas normas robežās pat pēc trim stundām. Atšķirības cēlonis varētu būt personas A organisma reakcija uz insulīnu — iespējama insulīna rezistence vai agrīna cukura diabēta attīstība.
Personai A glikozes līmenis stabilizējas normas robežās lēni, kamēr personai B glikozes līmenis asinīs saglabājas zems un pilnībā atgriežas normas robežās uzreiz. Atšķirības cēlonis varētu būt personas B organisma reakcija uz insulīnu — iespējama insulīna rezistence vai agrīna cukura diabēta attīstība.

Atsauce:

https://www.visc.gov.lv. Centralizētais eksāmens bioloģijā (augstākais mācību satura apguves līmenis), 2023

34. 2. daļas 2.3. uzdevums. Glikozes līmeņa izmaiņas asinīs