PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Iepazīsties ar situāciju un dotajiem avotiem!
Situācija:
Persona H dzīvo dzīvoklī, kurš atrodas piekrastes kūrortpilsētā. Blakus viņa dzīvoklim tika uzbūvēts liels viesnīcas komplekss, kura būvniecību apstiprināja pašvaldība. Tomēr, lai gan sākotnēji projekts tika prezentēts kā neliela mēroga viesnīca ar ierobežotu ietekmi uz apkārtējo vidi un dzīvojamo teritoriju, realitātē tas izrādījās milzīgs komplekss, kas traucē Persona H dzīves kvalitāti, radot pastāvīgu troksni un samazinot viņa īpašuma vērtību.
Persona H vēlas iesniegt prasību tiesā pret viesnīcas īpašnieku, apgalvojot, ka viņa privāttiesiskās intereses ir būtiski aizskartas. Savukārt viesnīcas īpašnieks apgalvo, ka persona H nevar celt prasību, jo pašvaldība ir apstiprinājusi būvprojektu.
Persona H vēlas iesniegt prasību tiesā pret viesnīcas īpašnieku, apgalvojot, ka viņa privāttiesiskās intereses ir būtiski aizskartas. Savukārt viesnīcas īpašnieks apgalvo, ka persona H nevar celt prasību, jo pašvaldība ir apstiprinājusi būvprojektu.
Avots A. Ministru kabineta noteikumi Nr.16. Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība.
II. Trokšņa rādītāji, to piemērošanas kārtība un novērtēšanas metodes.
6. Vides trokšņa novērtēšanai ārpus telpām izmanto šādus trokšņa rādītājus:
6.1. Ldvn – diennakts trokšņa rādītājs, kas raksturo vides trokšņa radīto kopējo diskomfortu;
6.2. Ldiena – dienas trokšņa rādītājs, kas raksturo dienā radušos diskomfortu;
6.3. Lvakars – vakara trokšņa rādītājs, kas raksturo vakarā radušos diskomfortu;
6.4. Lnakts – nakts trokšņa rādītājs, kas raksturo naktī radušos diskomfortu, tai skaitā miega traucējumus;
6.5. (svītrots ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 294).
12. Veselības inspekcija, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, kontrolē saimnieciskas darbības (izņemot ar mūzikas atskaņošanu saistītas darbības) vai iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus), vai satiksmes radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu. Ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto trokšņa kontroli nodrošina attiecīgā pašvaldība.
13. Par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu ir atbildīga persona, kuras īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti trokšņa robežlielumi. Attiecīgā persona sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem. Ja pēc trokšņa mērījumiem, kuri norādīja uz trokšņa robežlielumu pārsniegšanu, būtiski nav mainījusies trokšņa avota darbība vai nav veikti pasākumi trokšņa samazināšanai, atkārtotus trokšņa mērījumus var neveikt.
6. Vides trokšņa novērtēšanai ārpus telpām izmanto šādus trokšņa rādītājus:
6.1. Ldvn – diennakts trokšņa rādītājs, kas raksturo vides trokšņa radīto kopējo diskomfortu;
6.2. Ldiena – dienas trokšņa rādītājs, kas raksturo dienā radušos diskomfortu;
6.3. Lvakars – vakara trokšņa rādītājs, kas raksturo vakarā radušos diskomfortu;
6.4. Lnakts – nakts trokšņa rādītājs, kas raksturo naktī radušos diskomfortu, tai skaitā miega traucējumus;
6.5. (svītrots ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 294).
12. Veselības inspekcija, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, kontrolē saimnieciskas darbības (izņemot ar mūzikas atskaņošanu saistītas darbības) vai iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus), vai satiksmes radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu. Ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto trokšņa kontroli nodrošina attiecīgā pašvaldība.
13. Par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu ir atbildīga persona, kuras īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti trokšņa robežlielumi. Attiecīgā persona sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem. Ja pēc trokšņa mērījumiem, kuri norādīja uz trokšņa robežlielumu pārsniegšanu, būtiski nav mainījusies trokšņa avota darbība vai nav veikti pasākumi trokšņa samazināšanai, atkārtotus trokšņa mērījumus var neveikt.
Avots B. Civillikums.
1635. Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.
Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.
Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.
Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.
Avots C. Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.
11. pants. Sabiedriskās kārtības traucēšana
(1) Par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš naudas soda vienībām.
(1) Par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš naudas soda vienībām.
1. Kādas tiesiskās attiecībās ir starp aprakstā iesaistītajām pusēm?
2. Kurā tiesā personai būtu jāvēršas ar prasījumu?
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!