1. Izlasi vēstures avotus!
Avots A. Fragments no laikraksta „Zeitung für Stadt und Land” ievadraksta (23.10.1871.)
„Zeitung für Stadt und Land” („Avīze Pilsētai un Laukiem”) bija liberāla vācbaltiešu avīze, kas, sākot ar 1867. gadu, iznāca divas reizes nedēļā.
[..] Lai cik ļoti mēs nevēlētos redzēt latviešu tautas izglītības lauku kuplāku, tomēr esam pārliecināti, ka pat ar vislabākā pamata sasniegšanu nevar un nevar uzcelt pastāvīgas latviešu izglītības ēkas. Mēs gribētu tos kungus, kuri par šādām lietām sapņo, lūgt pārdomāt šādus jautājumus:
1. Vai domājams, ka tāda tauta, kas pēc patstāvības, izplatības un rakstura dziļuma ir daudz zemāk nekā kaimiņu tautas un kas ar tulkojumiem un pakaļmēģinājumiem pārtiek gandrīz vienīgi no to radīšanas spējas, visas savas vajadzības pilnīgi apmierinās ar savas pašas tautas kultūru?
2. [..]
3. Vai kāda tauta, tikai miljonu liela, spēj [izglītošanu] atļauties? Te jāieskaita ne vien skolas izmaksas, bet cik dārgas iznāktu par piemēru visas mācību un citas grāmatas, kuras lēti izdot tikai tad, kad tām ļoti daudz pircēju. Cik gan neizmaksātu latviešu konversācijas leksikoni, citas vārdnīcas, vēstures, ģeogrāfijas vai citas grāmatas pie tik maza pircēju skaita? Un cik latviešu gan spētu mācībām pat
visnepieciešamākās grāmatas sev nopirkt?
Kas uz šiem jautājumiem taisnīgi atbildēs, tam būs jāatmet pēdējais ticības stariņš, ka mazas tautiņas spēj sasniegt savu patstāvīgu tautisku attīstību. Varbūt kāds turpmāk tad ar mazāk skābu ģīmi noraudzīsies uz to, ka latviešu bērni arī tautskolās mācās ne tikai latviski, jo [..] ar latvisku vien nav sasniedzams izglītības augstums.
„Zeitung für Stadt und Land” („Avīze Pilsētai un Laukiem”) bija liberāla vācbaltiešu avīze, kas, sākot ar 1867. gadu, iznāca divas reizes nedēļā.
[..] Lai cik ļoti mēs nevēlētos redzēt latviešu tautas izglītības lauku kuplāku, tomēr esam pārliecināti, ka pat ar vislabākā pamata sasniegšanu nevar un nevar uzcelt pastāvīgas latviešu izglītības ēkas. Mēs gribētu tos kungus, kuri par šādām lietām sapņo, lūgt pārdomāt šādus jautājumus:
1. Vai domājams, ka tāda tauta, kas pēc patstāvības, izplatības un rakstura dziļuma ir daudz zemāk nekā kaimiņu tautas un kas ar tulkojumiem un pakaļmēģinājumiem pārtiek gandrīz vienīgi no to radīšanas spējas, visas savas vajadzības pilnīgi apmierinās ar savas pašas tautas kultūru?
2. [..]
3. Vai kāda tauta, tikai miljonu liela, spēj [izglītošanu] atļauties? Te jāieskaita ne vien skolas izmaksas, bet cik dārgas iznāktu par piemēru visas mācību un citas grāmatas, kuras lēti izdot tikai tad, kad tām ļoti daudz pircēju. Cik gan neizmaksātu latviešu konversācijas leksikoni, citas vārdnīcas, vēstures, ģeogrāfijas vai citas grāmatas pie tik maza pircēju skaita? Un cik latviešu gan spētu mācībām pat
visnepieciešamākās grāmatas sev nopirkt?
Kas uz šiem jautājumiem taisnīgi atbildēs, tam būs jāatmet pēdējais ticības stariņš, ka mazas tautiņas spēj sasniegt savu patstāvīgu tautisku attīstību. Varbūt kāds turpmāk tad ar mazāk skābu ģīmi noraudzīsies uz to, ka latviešu bērni arī tautskolās mācās ne tikai latviski, jo [..] ar latvisku vien nav sasniedzams izglītības augstums.
Avots B. Fragments no Kronvaldu Ata raksta žurnālā „Austrums” (1872. gada decembris)
Žurnāls „Austrums” bija jaunlatviešu atbalstīts zinātnisks un literārs latviešu mēnešraksts. Raksta oriģināls publicēts vāciski kā atbilde avota A rakstam laikrakstā „Zeitung für Stadt und Land” 1871. gadā.
Tieši atrašanās lielu un vecu kultūras tautu tuvumā mūs, latviešus, nodrošina, ka gadu simteņus būsim pasargāti. Kam pazīstama latviešu vēsture, tam viņu nākotnei jārādās spožai. Vēl vairāk. Lielu un mazu kultūras tautu tuvums tautām sniedz ne tikai drošību, bet arī mudina un paceļ. [..]
Starp lielām un vecām kultūras tautām latviešu attīstība acīm redzot pieaug. Latvietis jau var baudīt augstskolu svētību, pirms vēl latviešu tauta būtu paspējusi kaut vienu ģimnāziju „iz sevis pašas radīt”.
Tagad augošā latviešu tautas paaudze tagadējos apstākļos saņem vairāk kultūras augļu, nekā tas savrupībā tik pēc daudzām paaudzēm būtu sasniedzams. Citreiz lielas un vecas kultūras tautas gan salīdzinātas ar lieliem un veciem meža kokiem, kas mazākos un jaunākos kokus apēno, aizkavē to augšanu vai pat iznīcina tos. Bet jādomā, ka līdzības paliek līdzības; kultūras tautas nav nekādi koki, kuriem tik ēnas puses vien būtu. [..]
[..] Arī ne mēs, latvieši, vien esam tie, kas iestājas un gādā, lai mūsu tauta attīstītos tautiskā garā. Mums personīgi liels gandarījums, ka īsti vācu tautas vīri, kuriem netrūkst ne klasiskas izglītības, ne kritiska skatiena, ir ar mums vienisprātis, ka šobrīd svarīgākais darbs: saudzēt un vairot to labo, kas latviešu tautā jau ir. Šie līdzekļi ir – tēvu valodas kopšana un kuplināšana, kā arī vispārīgi tautības apziņas spodrināšana un cildināšana.
Žurnāls „Austrums” bija jaunlatviešu atbalstīts zinātnisks un literārs latviešu mēnešraksts. Raksta oriģināls publicēts vāciski kā atbilde avota A rakstam laikrakstā „Zeitung für Stadt und Land” 1871. gadā.
Tieši atrašanās lielu un vecu kultūras tautu tuvumā mūs, latviešus, nodrošina, ka gadu simteņus būsim pasargāti. Kam pazīstama latviešu vēsture, tam viņu nākotnei jārādās spožai. Vēl vairāk. Lielu un mazu kultūras tautu tuvums tautām sniedz ne tikai drošību, bet arī mudina un paceļ. [..]
Starp lielām un vecām kultūras tautām latviešu attīstība acīm redzot pieaug. Latvietis jau var baudīt augstskolu svētību, pirms vēl latviešu tauta būtu paspējusi kaut vienu ģimnāziju „iz sevis pašas radīt”.
Tagad augošā latviešu tautas paaudze tagadējos apstākļos saņem vairāk kultūras augļu, nekā tas savrupībā tik pēc daudzām paaudzēm būtu sasniedzams. Citreiz lielas un vecas kultūras tautas gan salīdzinātas ar lieliem un veciem meža kokiem, kas mazākos un jaunākos kokus apēno, aizkavē to augšanu vai pat iznīcina tos. Bet jādomā, ka līdzības paliek līdzības; kultūras tautas nav nekādi koki, kuriem tik ēnas puses vien būtu. [..]
[..] Arī ne mēs, latvieši, vien esam tie, kas iestājas un gādā, lai mūsu tauta attīstītos tautiskā garā. Mums personīgi liels gandarījums, ka īsti vācu tautas vīri, kuriem netrūkst ne klasiskas izglītības, ne kritiska skatiena, ir ar mums vienisprātis, ka šobrīd svarīgākais darbs: saudzēt un vairot to labo, kas latviešu tautā jau ir. Šie līdzekļi ir – tēvu valodas kopšana un kuplināšana, kā arī vispārīgi tautības apziņas spodrināšana un cildināšana.
Atzīmē, kāpēc autors tā raksturo latviešu nacionālo identitāti!
1. Avota A autors raksturo latviešu nacionālo identitāti kā zemāku nekā kaimiņu tautām, apgalvojot, ka latviešu tautai trūkst pašpietiekamības kultūras un izglītības attīstībā.
2.
Avotā B paustais viedoklis par latviešu nacionālo identitāti ir veidots uz pārliecību, ka latvieši var un spēj integrēties plašākā Eiropas kultūras un akadēmiskajā vidē, vienlaikus saglabājot savu unikālo identitāti un kultūru.
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā piemēru skaidrojumi ir jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Atsauce:
https://www.visc.gov.lv. Centralizētais eksāmens par vispārējās vidējās izglītības apguvi Vēsture (augstākais mācību satura apguves līmenis), 2023
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!